M

A    B    C    D    E    F    G    H    I    J    K    L    M    N    O    P    R    S    T    U    V    Z   

magnētiskā caurlaidība

magnētiskā caurlaidība – skaitlis, kas rāda, cik reižu magnētiskā indukcija homogēnā magnētiķī atšķiras no magnētiskās indukcijas vakuumā (μ)

magnētiskā lauka indukcija

magnētiskā lauka indukcija – raksturo lauka stiprumu un virzienu, [B] = T

magnētiskā plūsma

magnētiskā plūsma – magnētisko plūsmu caur virsmas laukumu izsaka ar magnētiskās indukcijas vektora moduļa, virsmas laukuma un vektoru B un n veidotā leņķa kosinusa reizinājumu. Plūsma ir skalārs lielums [Φ] = Wb

magnētiskās indukcijas līnija

magnētiskās indukcijas līnija – grafiski attēlo magnētisko lauku un tās pieskare katrā lauka punktā vērsta magnētiskās indukcijas vektora virzienā. Līnijas ir noslēgtas un savstarpēji nekrustojas.

maiņstrāva

maiņstrāva – strāva, kuras stiprums laikā mainās

maiņstrāvas frekvence – vismazāko laika intervālu, pēc kāda strāvas stipruma vai sprieguma vērtības atkārtojas, sauc par maiņstrāvas periodu, [T] = s, bet periodu skaits 1 sekundē ir maiņstrāvas frekvence, [ν] =  Hz

maksimālā sprieguma vērtība

maksimālā sprieguma vērtība – raksturo spriegumu uz kondensatora klājumiem elektrisko svārstību procesā, kad elektriskā lauka enerģija pārvēršas magnētiskā lauka enerģijā un pretēji; to apzīmē ar Um un sauc arī par sprieguma amplitūdu

maksimālā strāvas vērtība

maksimālā strāvas vērtība – līdzīgs raksturlielums, kas savukārt raksturo kontūrā plūstošās strāvas stiprumu; to apzīmē ar Im un sauc arī par strāvas stipruma amplitūdu

mehāniskais darbs

mehāniskais darbs – fizikāls lielums, enerģijas izmaiņas mērs, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu. Mehāniskais darbs tiek veikts tikai tad, ja ķermenis spēka iedarbībā pārvietojas [A ] = J

Ja α < 90° , tad A> 0	Ja α > 90° , tad A< 0	Ja α = 90° , tad A= 0

E.Šilters, V. Reguts, A.Cābelis, Fizika 10.klasei, Lielvārds, 2004

Spēka veiktais darbs ir atkarīgs no leņķa α.

mehāniskās svārstības

mehāniskās svārstības – kustība, kurā no stabila līdzsvara stāvokļa izvirzīts ķermenis periodiski atgriežas tajā

mijiedarbība

mijiedarbība – atsevišķu daļiņu vai ķermeņu savstarpēja iedarbība, kas izraisa to kustības vai stāvokļa maiņu. Ņūtona mehānikā viena ķermeņa mijiedarbību ar citu ķermeni raksturo spēks. Mūsdienu fizikā mijiedarbības var reducēt uz četrām fundamentālām mijiedarbībām (gravitācijas, elektromagnētiskā, stiprā, vājā)

momentānā sprieguma vērtība

momentānā sprieguma vērtība – raksturo spriegumu uz kondensatora klājumiem elektrisko svārstību procesā, kad elektriskā lauka enerģija pārvēršas magnētiskā lauka enerģijā un pretēji; to apzīmē ar u

momentānā strāvas vērtība

momentānā strāvas vērtība – līdzīgs raksturlielums, kas savukārt raksturo kontūrā plūstošās strāvas stiprumu; to apzīmē ar i