E

A    B    C    D    E    F    G    H    I    J    K    L    M    N    O    P    R    S    T    U    V    Z   

efektīvā sprieguma vērtība

efektīvā sprieguma vērtība – maiņstrāvas raksturlielums, kas pamatojas uz maiņstrāvas un līdzstrāvas siltumdarbības salīdzināšanu: U = Um / √2 (Um – sprieguma maksimālā vērtība)

efektīvā strāvas vērtība

efektīvā strāvas vērtība – maiņstrāvas raksturlielums I = Im / √2 (Im – strāvas maksimālā vērtība); mēraparāti parasti graduēti strāvas vai sprieguma efektīvajās vērtībās. Maiņstrāvas efektīvā vērtība ir vienāda ar tādas līdzstrāvas vērtību, kura katrā maiņstrāvas periodā izdala tikpat lielu siltuma daudzumu kā maiņstrāva.

eksperiments

eksperiments – fizikālo parādību pētīšana mākslīgos apstākļos.

ekvipotenciāla virsma

ekvipotenciāla virsma – virsma, kuras visos punktos elektriskā lauka potenciāls ir konstants

elastīga sadursme

elastīga sadursme – sadursme, kad ķermenim ārējos spēku ietekmē mainās sadursmes dalībnieku ātruma lielums un virziens, bet ķermeņa forma atgūst sākotnējo.

elektriskais lauks

elektriskais lauks – elektrisko lādiņu radīts lauks. Tas pastāv ap elektriski lādētu ķermeni vai elementārdaļiņu.

elektriskais lādiņš – lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti. Dabā ir divu veidu lādiņi (q) – pozitīvie un negatīvie.

elektriskā pretestība

elektriskā pretestība – raksturo vadītāja pretdarbību strāvas plūsmai, [R] = Ω 

elektriskā strāva

elektriskā strāva – elektrisko lādiņu virzīta kustība, kuras virziens ir pozitīvi lādētu daļiņu kustības virziens. Strāvu raksturo strāvas stiprums, [I] = A

elektrostatiskā indukcija

elektrostatiskā indukcija – process, kurā vadītājs uzlādējas cita uzlādēta ķermeņa ietekmē, bez saskares ar to

elektromagnētisko svārstību kontūrs

elektromagnētisko svārstību kontūrs – elektriskā ķēde, kas sastāv no virknē savienotiem kondensatora un spoles. Kondensatoram izlādējoties caur spoli, elektriskā lauka enerģija pāriet spoles magnētiskajā enerģijā.

elektromagnētisko viļņu enerģija

elektromagnētisko viļņu enerģija – enerģija, kas rodas periodiskā procesā, elektriskā lauka enerģijai pārvēršoties magnētiskā lauka enerģijā un pretēji

elektrona izejas darbs – darbs, kas jāveic elektronam, lai tas varētu izlidot no metāla vakuumā

elektronu apvalks

elektronu apvalks – ietver atoma kodolu un satur Z elektronus (Z – elementa kārtas skaitlis ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā)

elementārdaļiņas

elementārdaļiņas – matērijas sīkākās daļiņas, tām ir ļoti maza masa un izmēri. To raksturošanai par vienību pieņemts elektrona lādiņš. Visām elementārdaļiņām ir antidaļiņas.

elementārlādiņš

elementārlādiņš – mazākais elektriskais lādiņš. [e] = C. SI mērvienībās e ~1,60 · 10-19 C.

enerģijas līmeņi

enerģijas līmeņi – elektrona enerģijas vērtību attēlošana ar horizontālām līnijām; tās ir stacionārajiem stāvokļiem atbilstīgās enerģijas vērtības