4.2. Ogļhidrāti, olbaltumvielas, tauki – pārtikas pamatvielas.
Pārtikas pamatsastāvdaļas ir olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti, kas ir sarežģītas uzbūves organiski savienojumi.
Olbaltumvielas ir dabiski polimēri, kas veidoti no aminoskābju atlikumiem, kuri saistīti ar dažāda veida ķīmiskajām saitēm. Olbaltumvielu īpašības ir atkarīgas no tā, kā
aminoskābes olbaltumvielā ir sakārtotas. Pazīstamas četras olbaltumvielu struktūras, lai gan visām olbaltumvielām nav tik sarežģīta uzbūve.
Aminoskābes ir organiskās skābes, kuru molekulā ietilpst gan karbonskābēm raksturīgā karbonilgrupa (-COOH), gan aminogrupa
(-NH2).
Katrai aminoskābei ir savs nosaukums, piemēram, alanīns, valīnsm leicīns utt.
Olbaltumvielu struktūras
Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri. Tā kā glicerīns ir trīsvērtīgs spirts (tā molekulā ir trīs -OH grupas), tauku molekulas veidošanā iesaistās trīs taukskābju molekulas.
Nosaukumu „ogļhidrāti” ieviesis Tērbatas universitātes profesors K.Šmits 1844.gadā, jo ogļhidrātu sastāvā bieži uz vienu oglekļa atomu ir viena ūdens molekula – Cn(H2O)n. Atkarībā no tā, vai iespējams tos sašķelt vienkāršāka sastāva ogļhidrātos, tos iedala vienkāršajos (monosaharīdi) un saliktajos (disaharīdi un polisaharīdi):
Ogļhidrātu iedalījums
Daudziem ogļhidrātiem bieži tiek lietoti vēsturiski izveidojušies nosaukumi.
Parasti ķīmijā izmantojamais nosaukums
|
Vēsturiskais nosaukums
|
Glikoze
|
Vīnogu cukurs
|
Fruktoze
|
Augļu cukurs
|
Saharoze
|
Biešu cukurs
|
Laktoze
|
Piena cukurs
|
Maltoze
|
Iesala cukurs
|
Tauki, olbaltumvielas un ogļhidrāti sintezējas no vienkāršiem savienojumiem. Reakcijas gaitā veidojas to lielās molekulas un tiek atšķelts ūdens. Pretēju procesu – olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu lielo molekulu sadalīšanos ar ūdens palīdzību vienkāršos savienojumos,
sauc par hidrolīzi.
Pārtikas pamatsastāvdaļām nonākot organismā, ar tām notiek virkne fizikālu un ķīmisku pārvērtību, kas palīdz organismam pilnvērtīgi darboties. Uz pārtikas produktu etiķetēm norādīta arī to enerģētiskā vērtība – tas enerģijas daudzums, kas izdalās, noārdoties noteiktai katras pārtikas pamatvielas masai.
Piemērs. Tauki ir ūdenī nešķīstoši savienojumi. Žults ietekmē tauki pārvēršas emulsijā, bet aizkuņģa dziedzera izdalītās sulas fermenti tos šķeļ par taukskābēm un glicerīnu. Tie savukārt uzsūcas zarnu gļotādas šūnās un tiek izmantoti organismam raksturīgo tauku sintēzei. Sintezētie tauki nonāk organisma audos, kur šūnās tie noārdās, izdalot dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju. Neizmantotie tauki organismā uzkrājas kā rezerves vielas.
Pārtikas pamatvielas
|
To nozīme organismā
|
Ogļhidrāti
|
Organisma apgāde ar enerģiju.
|
Tauki
|
Organisma apgāde ar enerģiju,
taukos šķīstošo vitamīnu pārnese,
rezerves vielu veidošana.
|
Olbaltumvielas
|
Jaunu šūnu un audu veidošana,
specifiku fizioloģisko funkciju veikšana,
organisma apgāde ar enerģiju.
|
Pārtikas pamatvielas
|
To noārdīšanās ceļā iegūtā enerģija (uz 1 g)
|
Ogļhidrāti
|
17,6 kJ
|
Tauki
|
38,9 kJ
|
Olbaltumvielas
|
17,2 kJ
|