Jaunumu arhīvs

12.SA un 12.VI klase skolotājas Līgas Strazdiņas vadībā 20.septembrī devās uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, lai apskatītu feminisma kustībai veltīto izstādi "Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā: 1965-2023". Skolēniem bija iespēja gida vadībā baudīt izcilus latviešu mākslinieču oriģināldarbus, iepazīt dažādus vizuālās mākslas virzienus un novērot laikmetīgās mākslas attīstību caur sabiedrībai nozīmīgas sociālās kustības progresiju. Ar skolotājas iepriekš sagatavota uzdevuma un vērtīgu diskusiju palīdzību, skolēni nonāca līdz vērtīgām atziņām. Rūpīgi izanalizējot izstādē redzēto, vajadzēja izvēlēties vienu darbu un vēlāk to prezentēt stundā, padziļinot savas zināšanas un iegūstot citu skolasbiedru viedokli. Kopumā ar programmas "Latvijas skolas soma" atbalstu iegūta vērtīga pieredze, kas paplašināja redzesloku un lika aizdomāties par sievietes lomu sabiedrībā.

• Valerija Šaboltas, 12.SA klase
• Arina Jarmilo, 10.CV klase
• Zlata Visnapu, 10.EU klase
• Emīlija Magone, 10.ES klase
• Elizabete Prikule, 12.EU klase
• Gustavs Gulbis, 12.EU klase
• Niks Pūce, 12.CV klase
• Severīns Henrijs Jansons, 10.CV klase

Vēlam veiksmi novada olimpiādē!

Sandro Millers.

Malkovičs, Malkovičs, Malkovičs: veltījums fotogrāfijas meistariem. Izstādes apmeklējums projekta "Latvijas skolas soma" ietvaros.

“Ir vairākas diskusijas par to, vai fotogrāfija ir māksla, bet šodien pieturēsimies tai pusei, kas atbildētu “jā”,” tā Diāna Dimme-Dimze ievadīja 12.SA un 12.VI apmeklējumu uz LNMM izstādi “Sandro Millers. Malkovičs, Malkovičs, Malkovičs: veltījums fotogrāfijas meistariem.” kultūras un mākslas skolotājas Līgas Strazdiņas pavadībā.

Skolēniem muzeja baltajā Kupola zālē bija iespēja iepazīt latviešu kultūrai tik mīļo amerikāņu aktieri Džonu Malkoviču, iemūžinātu caur Sandro Millera fotoaparāta objektīvu. Ja tikai retajam iepriekš bija gadījies paša acīm manīt slavenību Rīgas ielās, tad šeit ik viens ar gides palīdzību varēja baudīt Malkoviča spilgto aktiermākslu, kas nolasāma pat no nekustīgām, melnbaltām fotogrāfijām.

Abu meistaru kopdarbā atspoguļojas viņu interpretācija pasaulslaveniem fotoattēliem, kas Sandro Milleru būtiski iespaidojuši viņa karjeras laikā. Bija patīkams pārsteigums redzēt, ka to starpā ir arī latvieša Filipa Halsmaņa veikums.

Millers ekspozīciju veidojis ar nolūku nodot to pašu iedvesmas lādiņu, ko guvis, arī citiem. Šo abu klašu gadījumā mērķis tika nenoliedzami sasniegts – kad gide jau bija teikusi savas atvadas, teju visi palika izstāžu zālē, lai vienatnē gremdētos fotogrāfijas mākslā.

Mūsu valsts Patriotu mēneša un ģimnāzijas Tēvzemes nedēļas ieskaņā, 31.oktobrī notika Rīgas Pieminekļu aģentūras organizēts pasākums, kas, iespējams, iezīmē jaunas tradīcijas aizsākumu – lāpu gājienu no pieminekļa Latvijas Armijas 1.bruņotā divizona Autotanku pulka karavīriem Slokas un Pulka ielas stūrī uz 2,3 km attālo Kārļa Zāles veidoto piemiņas memoriālu 6. Rīgas kājnieku pulka kareivjiem Sudrabkalniņā Kurzemes prospektā. Svinīgo pasākumu apmeklēja arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes pārstāvji, Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” direktors Gunārs Nāgels un Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas valdes priekšsēdētāja Paulīna Latsone. Uz ielūgumu piedalīties lāpu gājienā un svinīgajos pasākumos atsaucās vairāki mūsu ģimnāzijas audzēkņi, t.sk., meitenes no 11.SA klases, kuras, neskatoties uz visai nelabvēlīgjiem laika apstākļiem, varonīgi nogāja visus 2,3 km un sagatavoja nelielu fotoreportāžu, kas papildināta ar dažām Latvijas Neatkarības kara laika fotogrāfijām. Tajās redzami 6.Rīgas kajinieku pulka karavīri 1919.gada oktobra – novembra kauju laikā Pārdaugavā (foto no LNB Digitālās bibliotēkas krājuma “Zudusī Latvija”). Jāatgādina, ka 3. – 11.novembra kaujās krita 41 pulka karavīrs.

Latvijas armijas 6. Rīgas kājinieku pulka karavīri frontes pozīcijās Titurgas ezera apkaimē, Pārdaugavā. 1919.gada oktobris

1919 gada 10. novembrī 6. Rīgas kājinieku pulka kapteinis Pēteris Ozoliņš ar savu rotu pārrāva fronti Anniņmuižas rajonā, radīja ienaidniekā paniku tā, ka tas bija spiests nekārtībā atkāpties un pamest 6 lielgabalus.

Ar lāpu gājienu un atceres pasākumu Sudrabkalniņā godina brīvības cīnītājus. Pieejams: https://jauns.lv/raksts/zinas/582152-foto-ar-lapu-gajienu-un-atceres-pasakumu-sudrabkalnina-godina-brivibas-cinitajus.

28.oktobrī Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas 11.klašu skolēni divas mācību stundas pavadīja pasākumā, kas ļāva neoficiālā gaisotnē uzzināt ko jaunu par mūsu skolu.

Pasākumu organizēja 12.EI klase un pasākumu gaitā skolēni dziļāk iepazina skolu un tās vēsturi ar foto orientēšanās un Kahoot spēles palīdzību. Sāncensības gara pavadībā, skolēni atbildēja uz jautājumiem, pildīja dažādus uz...

3.novembra pēcpusdienā O.Vācieša memoriālajā muzejā omulīgi radošā gaisotnē noslēdzās ša gada Ojāra Vācieša Pārdaugavas literārās balvas konkurss vidusskolēniem, kurā piedalījās arī 3 mūsu ģimnāzijas audzēkņi. Dzejnieka 90.jubilejas gads mūsu jaunajiem talantiem izrādījās īpaši veiksmīgs, jo 12.VI klases audzēkne Anna Legzdiņa kļuva par konkursa uzvarētāju un viņas klasesbiedrene Ilze Rasnača ieguva 3.vietu. Laureāti saņēma dāsnas dažādu grāmatizdevēju balvas, lasīja klātesošajiem savus darbus un varēja nepiespiestā gaisotnē, mielojoties ar kliņģeri un tēju, aprunāties ar dzejnieka Ronalda Brieža vadītās žūrijas pārstāvjiem, starp kuriem bija arī RVVĢ skolotāja B.Siliniece.

Priecājamies un lepojamies par mūsu meiteņu sasniegumiem un gaidām jaunus radošos pārsteigumus!

KIPM joma

Labo darbu nedēļas ietvaros, 2023. gada 31. oktobrī, 9.c klase devās uz II Meža kapiem, lai sakoptu mūsu skolas vēsturiskā korpusa arhitekta, Indriķa Blankenburga (1887—1944) atdusas vietu.

Turp devāmies ar diviem tramvajiem - no skolas ar 1. tramvaju un tālāk ar 11. tramvaju līdz Brāļu kapiem, kur mūs jau gaidīja vēstures skolotājs M. Zvaigzne, kurš nedaudz pastāstīja vairāk par arhitektu, ka pēc I. Blankenburga projektiem ir uzceltas vairāk nekā 40 skolu ēkas, un viena no tām ir RVVĢ. Arhitekts projektējis daudz skolu ēku dažādās Latvijas vietās, no kurām vairākas atzītas par arhitektūras pieminekļiem. Mēs uzzinājām interesantu faktu, ka arhitekts ir projektējis pats savu kapa pieminekli 30.gadu sākumā.

Laika apstākļi šajā dienā mūs nelutināja, taču, spītējot lietum, mēs sakopām kapa vietu, sagrābām lapas, savācām zarus, nolikām svecītes pie pieminekļa.

Sakām paldies arī skolas direktora vietniecei saimnieciskajos darbos Intai Šplītai par sagādātajiem grābekļiem.

Amanda Adamoviča 9.c

Š. g. 31.oktobrī 11.CV klase un 7.novembrī 11.EU klase Latvijas skolas somas ietvaros devās uz Raiņa un Aspazijas muzeju, kas atrodas Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Muzejā abu klašu jaunieši vairāk iepazina abu rakstnieku dzīves gājumu un kādreizējo dzīvesvietu Rīgas centrā. Bija iespēja, klausoties gida stāstījumu un skatoties filmu, paplašināt zināšanas gan vēsturiskajā, gan literatūras aspektā, kā arī apskatīt abu autoru privāto bibliotēku.

Muzeja apmeklētājus pārsteidza arī paši rakstnieki, "darbojoties" savā dzīvoklī, tikai šoreiz nebija īpaši runīgi 😊

Muzeja apmeklējums bija interesants un vērtīgs.

Gustavs Tepers 11.EU

Sveicam Rīgas Kurzemes rajona finālsacensībās meitenēm 7. - 9. kl. grupā ar iegūto 1. vietu.

Skolas komandu pārstāvēja: K.Zariņa; L.Robalte; A.Zalāne; L.J.Kotļeva; V.Ērgle; M.D.Baumgarte un K.E.Kūlīte.

Lāčplēša dienas priekšvakarā apvienotā komanda no 9.a un 9.d klases piedalījās prestižā pasākumā “Lāčplēša spēka mantinieki”, kas norisinājās A.Pumpura muzeja teritorijā Lielvārdē. Sacenšoties dažādās disciplīnās, skolēni demonstrēja savas zināšanas erudītu konkursā, fizisko sagatavotību spēka stafetē un precizitāti šaušanas sacensībās. Skolēniem vajadzēja arī izveidot skici un nosaukumu ordenim, ko piešķirtu par Lāčplēša cienīgu rīcību.

Šogad mūsu skolas komanda ieguva godpilno 3.vietu. Esam guvuši daudz pozitīvu emociju un labprāt savu pieredzi nodotu nākamā gada 9.klasēm.

Liels paldies drosmīgajai komandai  Miriam Nunez Romero Sanchez, Noemi Nunez Romero Sanchez, Edvards Kārkliņš, Evelīna Suija, Evita Zalpētere, Haralds Vorpulis, Linards Niks Baltiņš, Ralfs Jirgensons, Roberts Rozentāls, Gundars Pirktiņš, kā ari pavadošajam pedagogam Agnese Grāvīte.

Īpaša pateicība valsts aizsardzības mācības instruktoriem Montai Rudzītei un Ērikam Grinbergam par atbalstu, gatavojoties konkursam.

Š.g. 7. novembrī 8.a klase, 9. novembrī 8.b klase un 14. novembrī 8.d klase projekta "Latvijas skolas soma" ietvaros devās uz Ojāra Vācieša muzeju.

Tur mūs sagaidīja ļoti zinošs gids, kurš visas ekskursijas laikā mums pastāstīja daudz interesantu faktu par Ojāru Vācieti, viņa dzīvi un ikdienu. Mēs varējām redzēt māju, kurā dzīvoja Ojārs Vācietis, ieiet viņa dzīvoklī, apskatīt viņa rakstītās vēstules un redzēt to, kas bija Ojāra Vācieša intereses un aizraušanās. Interesanti šķita tas, ka Ojāram Vācietim ļoti patika krāt dažādas lietas, piemēram, pastmarkas, akmeņus un piespraudes no dažādiem laika periodiem. Mums bija iespēja izmēģināt rakstīt ar rakstāmmašīnu un apskatīt Rīgas karti, kas atšķīrās no tagadējās.

Šī ekskursija bija brīnišķīga iespēja iepazīt Ojāru Vācieti viņa ierastajā vidē.

8.b klases skolniece Marija Ozoliņa

Rīgas valstspilsētas pašvaldība jau 28 gadus izsaka atzinību un apbalvo skolu pedagogus par ieguldījumu skolēnu mācību un audzināšanas darbā, pasniedzot goda rakstu un balvu "Zelta pildspalva", kuru ģimnāzijas pedagogi šogad saņem jau trīspadsmito reizi.

2023.gada 14.novembrī Rīgas mērs Vilnis Ķirsis pasniedza balvu "Zelta pildspalva" ģimnāzijas kultūras un māksas skolotajai, direktora vietniecei metodiskajā darbā

LĪGAI STRAZDIŅAI

nominācijā "Par mūsdienīgu izglītības darba organizāciju un vadību" par rezultatīviem risinājumiem izglītības iestādes darba organizēšanā un pieredzes popularizēšanā, izglītības kvalitātes ilgtspējības nodrošināšanu, sadarbību ar citām organizācijām dažādos līmeņos un izglītības iestādes iesaisti dažādos projektos.

Līga Strazdiņa Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā strādā kopš 1994. gada, bet no 2014.gada septembra ir direktora vietnieks izglītības jomā, pasniedz arī mācību kursus Kultūras pamati, Kultūra un māksla I un Kultūra un māksla II. Pateicoties L.Strazdiņas mērķtiecīgai un profesionālai darbībai zinātniskās pētniecības jomā, ģimnāzijā visi vidusskolēni izstrādā pētniecības darbu un iegūst prasmes akadēmiskajā pētniecībā, attīsta publiskās uzstāšanās prasmes un popularizē ģimnāzijas tēlu Rīgas valstspilsētā un Latvijā kopumā.

16. novembrī 7.a klase ar audzinātāju devās uz Latvijas Kara muzeju.

Tur gida pavadībā bija iespēja pašiem uz laikraksta lapām grupās spiest paziņojumus, jaunumus, dažādus notikumus un vēl daudzus interesantus tematus. Pēc tam bija jāprezentē sava lapa un jāpastāsta par tiem notikumiem, kas tur aprakstīti.

Šī stunda ļāva skolēniem labāk izprast, kā 20. gadsimtā, kad laikrakstus un avīzes vēl nerakstīja datorā, strādāja žurnālisti, kā tapa laikraksti, un šī nozīmīgā gadsimta notikumus, kas saistījās ar Latviju.

Katrīna Šņore, 7.a

17.novembrī Tēvzemes nedēļas izskaņas koncertos ar klašu labāko darbu lasījumiem skolotāju izpildījumā noslēdzās Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas ikgadējais literārās jaunrades konkurss vidusskolēniem, ko sadarbībā ar skolas absolventiem un Atbalsta fondu rīko Latviešu valodas un literatūras metodiskā apakšjoma.

No 1.-10.11. visu vidusskolas klašu audzēkņi 2 literatūras stundu laikā meklēja īstos vārdus un veidu, kā apliecināt savas un savas nācijas pamatvērtības radošā literārā tekstā, kam moto bija mūsu izcilā Pārdaugavas kaimiņa, šā gada jubilāra Ojāra Vācieša vārdi: Skolā jāiet, debesīs jābūt un acīs jāskatās nepārtraukti.

29 labākos darbus elektroniski vērtēja žūrija: kultūrfilozofs un literatūrpētnieks Edgars Mucenieks, 1972.g. absolvente, ĀF 1.priekšsēdētāja Dace Kovisāre, 1988.g. absolvents, rakstnieks un publicists Otto Ozols, 1990.g. absolvente, filoloģijas zinātņu doktore Līga Ulberte, 1997.g. absolvente, ģimnāzijas direktore Gundega Muceniece, pagājušā gada skolas konkursa un 2021.gada O.Vācieša Pārdaugavas literārās balvas konkursa laureāte Dārta Justīne Kolāte.

Lūk, fragments no O.Ozola komentāra: "Jaunieši joprojām prot domāt, rakstīt, viņi tver laukumu un redz horizontu. Man ir aizdomas, ka dažs labs no jaunajiem autoriem dzīvē sasniegs daudz, jūt talanta dzirksti. Cerams, ka pietiks spēka un neatlaidības to izslīpēt, attīstīt."

Par konkursa laureātiem kļuva un Atbalsta fonda balvas (grāmatnīcas dāvanu kartes) saņēma:

1.vieta – Madara Kļaviņa 10.IT
2.vieta – Pērle Melne 11.SA
3.vieta – Gvido Meinerts 11.SA

Apsveicam laureātus un pateicamies visiem dalībniekiem par radošo pašaliecināšanos, bet skolotājiem - par emocionālajiem darbu lasījumiem!

Laureātu darbus varat izlasīt šeit

Konkursa koordinatore Baiba Siliniece

Skolā jāiet, debesīs jābūt un acīs jāskatās nepārtraukti

Erasmus+ projekta ietvaros no 17.11. līdz 24.11. RVVĢ viesojas 16 jaunieši no Hannoveres Tellkampfschule, Vācija. Jaunieši izpētīs kopīgo un atšķirīgo abās valstīs, kultūrā, ikdienā un jauniešu dzīvē.

In Memoriam

Aivars Endziņš
1940.gada 8.decembris – 2023.gada 21.novembris

Ģimnāzijas saimi 21.novembrī sasniedza sēru vēsts – 83. mūža gadā miris Aivars Endziņš, mūsu skolas 1958.gada absolvents, viens no uzticamākajiem ģimnāzijas atbalstītājiem. Vieni atcerēsies viņu kā izcilu juristu, pirmo Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētāju, otri – kā godīgu politiķi, Trešās atmodas līderi Latvijas Universitātē, 1990.gada 4.maija Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas līdzautoru, arī Latvijas Republikas Augstākās padomes, 5.Saeimas un 6.Saeimas deputātu, trešie – kā interesantu un erudītu Latvijas Universitātes un citu Latvijas augstskolu mācībspēku.

A.Endziņš bija īsts Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas patriots. Viņam patika stāstīt par saviem skolas laikiem un atcerēties klases biedru piedzīvojumus Rīgas 5.vidusskolā. Viņš tiešām cienīja un mīlēja savus klases biedrus, un šīs simpātijas, liekas, bija abpusējas. A.Endziņa personības spēks bija tik liels, ka saturēja 1958.gada 11.b klases absolventus kopā līdz pat mūsdienām. Klases biedri katru gadu, neizlaižot nevienu, pulcējās J.Endziņa mājā katra jūlija pirmajā sestdienā.

1996.gadā viņš bija starp Āgenskalna ģimnāzijas Atbalsta fonda dibinātājiem un viens no pieciem valdes locekļiem. Viņš ar milzīgu ieinteresētību un entuziasmu līdzdarbojās, lai atbalstītu ģimnāzijas pārbūves, rekonstrukcijas darbus un jaunā korpusa celtniecību 2000. – 2001.gadā, kā arī palīdzēja ģimnāzijas muzeja izveidošanā 2004.gadā. Esam pārliecināti, ka ģimnāzijas Zelta žetonu A.Endziņš vērtēja tikpat augstu kā Triju Zvaigžņu ordeni un 1991.gada barikāžu piemiņas zīmi. Apliecinājums tam - vairākus gadu desmitus, vismaz no 2001.gada līdz pat 2023.gada gada martam, viņš bija regulārs viesis skolā un ar lielu atbildības sajūtu pildīja ģimnāzijas Zelta žetona kavaliera galveno pienākumu – ģimnāzijas žetonu pasniegšanu ar veiksmes vēlējumiem mūsu abiturientiem.

A.Endziņš paspēja piedalīties arī ģimnāzijas simtgades dokumentu un materiālu krājuma izdošanas atbalsta pasākumos 2021.gadā. Viņa atsauksmes par grāmatas saturu bija patiesi iedvesmojošas. Zemāk redzamās dokumentālās liecības ir tikai neliela daļa no tā, kas par šīs izcilās personības dzīves gaitām atrodas mūsu ģimnāzijas muzeja krājumā. Cilvēks ar stingriem principiem, skaidru dzīves pozīciju, pienākuma apziņu un visaugstākās raudzes profesionalitāti – tādu mēs atcerēsimies A.Endziņu.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Aivara Endziņa ģimenes locekļiem, radiem, draugiem, visai Latvijas juristu saimei!

Atvadīšanās no Aivara Endziņa 2023.gada 27.novembrī plkst. 14 Krematorijas Lielajā zālē (Rīgā, Varoņu ielā 3a).

Šajā mācību gadā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija un Weser-Gymnasium Vlotho piedalās Erasmus+ akreditētā mobilitātes projektā “Personu mobilitātes mācību nolūkos Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā 2023./24. mācību gadā”, kura ietvaros abu mācību iestāžu skolēnu pašpārvaldes apmainās idejām, dalās pieredzē un pārdomās par to, kā veicināt savu attīstību un darbību skolēnu un skolotāju labā.

No 5. līdz 10. novembrim notika šī projekta pirmais posms, kurā deviņi RVVĢ skolēnu pašpārvaldes aktīvākie dalībnieki viesojās pie kolēģiem Vlotho. Šajā laikā skolēni piedalījās stundās, lai redzētu mācību procesa norisi un tajās izmantotās mūsdienu tehnoloģijas. Esam priecīgi un sajūsmināti, ka abu mācību iestāžu pašpārvaldes strādāja pie kopīgiem projektiem, kas uzlabos gan vācu kolēģu pieredzi, gan mūsu skolēnu labsajūtu skolā, kas ir viens no šī projekta galvenajiem mērķiem.

Nākamais projekta posms notiks martā, kad vācu skolēni viesosies Rīgā, lai kopīgi atskatītos uz projektu realizēšanas gaitu abās mācību iestādēs.

RVVĢ skolēnu pašpārvalde

8. novembrī 12.SA un 12. VI klašu grupas kultūras un mākslas mācību stundu ietvaros devās uz izstāžu zāli "New Hanza Biroji", lai apmeklētu mākslinieka Uffes Isoloto radīto kentauru izstādi "Mūsu mājas bija zeme. Uzplaukums", kurā klases ne tikai aplūkoja hiperreālistiskus laikmetīgās mākslas piemērus un atsauces uz Rīgas jūgendstilu, kas rotāja kolonnas zāles centrā, bet arī, sadarbojoties grupās, rakstīja savu izstādes stāsta turpinājumu izlozētā literatūras žanrā. Apmeklējuma noslēgumā izskanēja stāstu lasījumi, kā arī katram skolēnam tika dota iespēja dalīties ar emocijām par izstādē redzēto.

Priecājamies, ka pēc reģionālās kārtas uz valsts olimpiādi uzaicināti 5 RVVĢ skolēni:

7. – 9. klašu grupā:

• Una Sarmule, 7.c klase (sk. Anna Zirdziņa)
• Laura Rence, 9.d klase (sk. Rudīte Timmermene)
• Madara Gutāne, 9.b klase (sk. Gunta Tropa)

10. – 12. klašu grupā:

• Karolīna Terela, 11.SA klase (sk. Dace Zunda)
• Teo Olte, 11.SA klase (sk. Dace Zunda)

Š.g. 28.novembrī 10.CV klase ar audzinātāju "Latvijas skolas somas" ietvaros devās uz Latvijas Mākslas muzeju. Izstādes nosaukums atsaucas uz Kristapa Ģelža videoinstalāciju “Mūra nojaukšana”, kurā mūris saskatāms kā ideoloģijas simbols. Ekspozīcijā apskatījām mākslas darbus, kas kļuva par pretošanās formu un pārmaiņu veicinātāju, atgādina mums kultūras un radošās brīvības nozīmi. Skatoties uz šiem darbiem, varēja padomāt par mūsdienās notiekošo karu Ukrainā, kas mums lika domāt par mūsu valsts brīvību, patriotismu un vērtībām.

Elza Līduma, 10.CV klase

Š. g. 29. novembrī “Latvijas skolas somas” ietvaros 11.EU klase kopā ar audzinātāju apmeklēja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju Vecrīgā.

Skolēniem kopā ar gidu bija iespēja iepazīt dizaina vēsturisko attīstību Latvijā un tā lomu sabiedrībā, apskatot lietišķās mākslas stila dizaina piemērus, kā arī apskatīt izstādi "Pašterapija". Tā ir Korejas mūsdienu keramikas mākslas izstāde, kas veido stāstu par mākslinieku izjūtām, saistībā ar laika mūžīgo ritējumu un esības brīža skaudro apzināšanos.

Muzeja apmeklējums bija interesants, bet aizgūtās idejas lieti noderēs kursa “Kultūras pamati” tēmu apguvē par produkta dizainu.

Gustavs Tepers, 11. EU klase