1.3. Radiosakaru principi un televīzija

Ir nepietiekami elektromagnētiskās svārstības tikai iegūt. Lai pārraidītu informāciju tās ir arī jāizstaro. Izstarošanai un uztveršanai tiek izmantotas antenas - radioviļņu raidītājs un uztvērējs.

Lai pārraidītu skaņas signālu ar radioviļņiem, tiek izmantota elektromagnētisko viļņu summēšana.

Pārraides nodrošināšanai izmanto raidītāju, bet uztveršanai – uztvērēju.

Augstfrekvences ģenerators – pārvērš līdzsprieguma enerģiju augstfrekvences elektromagnētisko svārstību enerģijā.
Modulators – augstfrekvences elektromagnētisko svārstības izmaina atbilstīgi pārraidāmajam ziņojumam.
AF (augstfrekvences) pastiprinātājs (parādās pie abiem pastiprinātājiem) – augstfrekvences elektromagnētiskās svārstības pastiprina, izmantojot jaudas pastiprinātāju.
Saskaņošanas ķēde – no antenas uztverto signālu kopas izdala tā signāla spriegumu, ko ierosinājuši noteiktas raidstacijas izstarotie radioviļņi. Saskaņošanas ķēdes galvenā sastāvdaļa ir svārstību kontūrs.
Detektors - atdala skaņas izraisītās svārstības no elektromagnētiskajām svārstībām.
Zemfrekvences pastiprinātājs – pastiprina zemfrekvences signālu.
Mikrofons – ierīce, kas skaņas izraisītās gaisa svārstības pārvērš elektriskajās zemfrekvences svārstībās.
Skanda – ierīce skaņas radīšanai, iesvārstot skaļruņu membrānas skaņa atkal kļūst dzirdama.
 
            

  

 

Televīzijai un radiosakariem ir daudz kopēja: gan televīzija, gan radiosakari nodrošina informācijas pārraidīšanu un uztveršanu, izmantojot elektromagnētiskos viļņus. Tikai atšķirībā no radioraidītāja televīzijas raidītājam jāpārraida ne vien skaņa, bet arī attēls un signāls, kas saskaņo skaņu ar attēlu. Turklāt attēls ir kustīgs un krāsains.

Centimetru radioviļņus tagad izmanto televīzijas pārraižu translācijai ar Zemes pavadoņiem. Tās ir satelīttelevīzijas pārraides. Lai televīzijas programmu varētu uztvert, elektromagnētiskos viļņus pavadoņa antena pārraida tā, ka visu laiku uz Zemes virsmas tiek „apgaismota” noteikta teritorija – TV uztveršanas zona. To panāk, palaižot pavadoni Zemes ekvatoriālajā plaknē 36 000 km augstumā. Tad pavadonis ap zemeslodi un Zeme ap asi riņķo saskaņoti. Gan mākslīgais, gan dabiskais debess ķermenis veic vienu apriņķojumu 24 stundās. Raugoties no Zemes, pavadonis visu laiku atrodas vienā un tajā pašā vietā

Pirmais satelītraidījums starp Ameriku un Eiropu notika 1962. gadā.