1.2. Elektromagnētiskie viļņi

Ja vadītājā plūst maiņstrāva, tad ap to izplatās elektromagnētiskie viļņi. Elektromagnētisko viļņu ātrums vakuumā ir aptuveni 3·108 m/s.

Elektromagnētiskajiem viļņiem izplatoties, katrā telpas punktā periodiski atkārtojas elektriskais lauks un magnētiskais lauks. Šie abi lauki rada laikā mainīgu elektromagnētisko lauku, kuru var attēlot ar elektriskā lauka intensitātes vektoru un magnētiskās indukcijas vektoru . To virzieni ir savstarpēji perpendikulāri.

Elektromagnētiskie viļņi ir šķērsviļņi, kas:
atstarojas no šķēršļiem,
lūst uz robežvirsmas, 
tiem piemīt viļņu īpašības:
• interference,
• difrakcija,
• polarizācija.

Vispārīgā gadījumā elektromagnētiskie viļņi rodas, ja uzlādētas daļiņas (elektroni, protoni, joni, u. c.) pārvietojas nevienmērīgi.

Elektromagnētiskos viļņus izstaro visi ķermeņi Visumā. Tie izplatās pasaules telpā un sasniedz arī Zemi. Šie viļņi pārnes informāciju par to, kas notiek uz tālajiem debess objektiem, kuri citādā veidā no Zemes nav sasniedzami. Taču signāli no kosmosa ir tik vāji, ka to uztveršanai nepieciešamas ļoti sarežģītas ierīces, kas sastāv no signāla pastiprinātāja, astronomisko teleskopu lieliem spoguļiem un radioteleskopu milzīgas antenas.

Elektromagnētisko viļņu skalas diapazoni parādīti attēlā.