5.1. Neorganisko vielu iedalījums pēc to sastāva
Pēc sastāva neorganiskās vielas var iedalīt vairākās grupās jeb neorganisko vielu klasēs:
|
METĀLI
|
|
|
NEMETĀLI
|
|
|
OKSĪDI
|
Vielas, kas sastāv no diviem ķīmiskiem elementiem, no kuriem viens ir skābeklis.
Oksīdus iedala sāļus radošajos oksīdos un sāļus neradošajos oksīdos. Sāļus radošos
oksīdus savukārt iedala bāziskajos, skābajos un amfotērajos oksīdos.
|
|
Sāļus radošie oksīdi
|
Sāļus neradošie oksīdi
|
|
Bāziskie oksīdi
|
Amfotērie oksīdi
|
Skābie oksīdi
|
NO
|
|
MgO
|
Al2O3
|
SO2
|
|
Magnija oksīds
|
Alumīnija oksīds
|
Sēra(IV) oksīds
|
Slāpekļa(II) oksīds
|
|
BĀZES
|
| Elektrolīti, kuriem disociējot ūdensšķīdumos kā anjoni veidojas tikai hidroksīdjoni; ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no metāliska elementa un vienas vai vairākām hidroksīdgrupām.
|
|
Ūdenī šķīstošie
hidroksīdi
|
Ūdenī nešķīstošie
hidroksīdi
|
| LiOH
|
Al(OH)3
|
| Litija hidroksīds
|
Alumīnija hidroksīds
|
|
SKĀBES
|
| Elektrolīti, kas ūdensšķīdumā disociējot kā vienīgos katjonus veido ūdeņraža jonus; vielas, kas sastāv no ūdeņraža un skābju atlikumiem.
|
|
Skābekli saturošās
skābes
|
Skābekli nesaturošās
skābes
|
|
HNO3
|
H2S
|
| Slāpekļskābe
|
Sērūdeņražskābe
|
|
|
|
Vienvērtīgās
skābes
|
Divvērtīgās
skābes
|
Trīsvērtīgās
skābes
|
| HCl
|
H2SO4
|
H3PO4
|
| Sālsskābe
|
Sērskābe
|
Ortofosforskābe
|
|
SĀĻI
|
| Elektrolīti, kas ūdensšķīdumā vai kausējumā disociē pozitīvos metāla jonos un negatīvos skābes atlikuma jonos; vielas, kas sastāv no metāliska elementa un skābes atlikuma.
|
|
Normālie
sāļi
|
Skābie
sāļi
|
Bāziskie
sāļi
|
|
Na2SO4
|
Mg(HSO3)2
|
(CuOH)2CO3
|
| Nātrija sulfāts
|
Magnija hidrogēnsulfīts
|
Vara(II) hidroksokarbonāts
|
K, Al, Cu
P, S, Ar
NaOH, KOH, Ca(OH)2
Cu(OH)2, Fe(OH)2, Al(OH)3
HCl, HBr, H2S
H2SO4, HNO3
Na2SO4
Mg(HCO3)2
(CuOH)2CO3
Li2O, CaO, CuO
BeO, ZnO, Al2O3
SO2, P2O5, Mn2O7
HNO3, HCl
H2SO4
H3PO4
CO, N2O
CO2, Na2O, Al2O3
