6.4.4. Visuma evolūcija
Ja Visums izplešas, tad var secināt, ka kādreiz tas bijis ļoti mazs un visas tās daļas atradušās cieši kopā. No mūsdienu teorijām izriet, ka Visums radies Lielajā Sprādzienā aptuveni pirms 10...15 miljardiem gadu. Precīzs Visuma vecums nav zināms, jo precīzi nav zināms Visuma izplešanās ātrums.
Visuma evolūcija
| Nr.p.k.
|
Ēra
|
Sākuma moments kopš Lielā Sprādziena, s
|
Galvenie notikumi
|
|
1. |
Kvarku
|
10–35
|
No kvarkiem izveidojās elementārdaļiņas.
|
|
2. |
Hadronu
|
10–6
|
Daļiņu un antidaļiņu rašanās un anihilācija.
|
|
3. |
Leptonu
|
10–4
|
Daļiņu pārvērtības, neitrīno atdalīšanās no vielas.
|
|
4. |
Starojums
|
10 |
Ķīmisko elementu sintēze, fluktuāciju rašanās, reliktstarojuma atdalīšanās.
|
|
5. |
Vielas
|
1013
|
Galaktikas, zvaigžņu veidošanās un evolūcija.
|
Visuma nākotne ir atkarīga no tā, vai Visums turpinās izplesties vai sāks sarauties. Lai noteiktu, kā Visuma izplešanās turpināsies nākotnē, jāzina Visuma vidējais blīvums.
1. Ja vidējais blīvums būs pietiekami liels, tad gravitācijas spēks apstādinās izplešanos un Visums sāks sarauties. Visuma blīvums un temperatūra sāks pieaugt un attālums starp galaktikām samazināsies, līdz Visums sarausies gandrīz vienā punktā ar milzīgu blīvumu, līdzīgi kā tas bija Lielā Sprādziena brīdī. Iespējams, ka ar to Visuma
2. Ja blīvums būs vienāds ar kritisko blīvumu, tad izplešanās kļūs arvien lēnāka, līdz pēc bezgalīga laika apstāsies.
3. Ja blīvums būs mazāks par kritisko, tad izplešanās turpināsies vienmēr. Pēc vairākiem simtiem miljardu gadu visas zvaigznes pārvērtīsies baltajos punduros, neitronu zvaigznēs vai melnajos caurumos. Zvaigznes lēni atdzisīs, pārvēršoties ķermeņos, kas neko neizstaro. Temperatūra izlīdzināsies un kļūs ļoti zema.
Fizikā joprojām ir virzieni, kuros tiek veikti pētījumi, izstrādātas teorijas, kas joprojām visu vēl nevar izskaidrot. Par daļu no neatrisinātiem jautājumiem var lasīt internetā:
http://www.particleadventure.org/frameless/beyond_start.html
http://www.thebigview.com/spacetime/questions.html