1.Starp kurām elementārdaļiņām iespējamas visas četras fundamentālās mijiedarbības?

  Elektroniem un protoniem.

  Protoniem un neitroniem.

  Neitroniem un elektroniem.

  Mioniem un neitrīno.

Pamatojums: Hadroni (protoni un neitroni) ir elementārdaļiņas, starp kurām iespējami visi četri fundamentālo mijiedarbību veidi.

2. Kura mijiedarbība dominē starp neitroniem, kas atrodas hēlija atoma kodolā?

  Vājā mijiedarbība.

  Stiprā mijiedarbība.

  Gravitācijas mijiedarbība.

  Elektromagnētiskā mijiedarbība.

Pamatojums: Atoma kodolā dominē stiprā mijiedarbība.

3. Kurā no elementārdaļiņu reģistrēšanas ierīcēm daļiņu treks rodas no tvaika kondensācijas ap tiem joniem, kurus savā kustības trajektorijā radījusi lādētā daļiņa?

  Geigera–Millera skaitītājā

  Vilsona kamerā

  Jonizācijas kamerā

  Luminiscentajā dozimetrā

Pamatojums: Vilsona kamerā daļiņu treks rodas tvaika kondensācijas dēļ ap tiem joniem, kurus savā kustības trajektorijā radījusi lādētā daļiņa.

4. Kādi klasiskās fizikas lielumi pēc relativitātes teorijas ir relatīvi?

  Laiks, garums un masa.

  Laiks, ātrums un masa.

  Ātrums, garums un masa.

  Ātrums, laiks un garums.

Pamatojums:
Laiks, garums un masa ir atkarīgi no ķermeņa kustības ātruma (ja tas ir tuvs gaismas ātrumam).

5. Kurā no atbildēm ir sakārtoti Saules sistēmas objekti to masas pieaugšanas secībā?

  Mēness, Zeme, Marss, Saule, Jupiters.

  Mēness, Marss, Zeme, Jupiters, Saule.

  Marss, Zeme, Mēness, Jupiters , Saule.

  Mēness, Jupiters, Marss, Zeme, Saule.

Pamatojums: Saule ir Saules sistēmas smagākais objekts, tajā koncentrēti 99,999 % Saules sistēmas masas (līdz ar to atbilde A neder); Jupiters ir vienīgā milzu planēta no minētajiem objektiem (neder atbilde D), Mēness masa nav lielāka par Zemes masu (neder atbilde C).

6. Attēlā redzama mūsu Galaktika. Kādi objekti atrodas ar aplīti apzīmētajā vietā?

  Saules sistēma un Polārzvaigzne.

  Saules sistēma un Lielais Magelāna mākonis.

  Saules sistēma un Andromedas miglājs.

  Saules sistēma un Lokālā galaktiku grupa.

Pamatojums: Saules sistēma un zvaigznes, kas ir redzamas no Zemes, atrodas Piena Ceļa Oriona spirālzarā. Lielais Magelāna mākonis un Andromedas miglājs ir galaktikas. Piena Ceļš ietilpst Lokālajā galaktiku grupā.

7. Izmantojot Hercšprunga— Rasela diagrammu noteikt, kuras grupas zvaigznēm ir zema virsmas temperatūra un liels absolūtais spožums?

  Baltajiem punduriem.

  Galvenās secības zvaigznēm.

  Milzu zvaigznēm.

  Pārmilzu zvaigznēm.

Pamatojums: Jo spožāka zvaigzne, jo mazāks negatīvais skaitlis raksturo absolūto spožumu. Zema virsmas temperatūra un liels absolūtais spožums ir pārmilzu zvaigznēm.

8. Kurā no atbildēm ir aprakstīta zvaigžņu evolūcijas pēdējās stadijas norise, ja zvaigznes kodola masa 1,4 reizes nepārsniedz Saules masu?

  Zvaigzne → planetārā miglāja izveidošanās apkārt zvaigznes kodolam → baltais punduris.

  Zvaigzne → supernovas sprādziens → neitronu zvaigzne.

  Zvaigzne → supernovas sprādziens → melnais caurums.

  Zvaigzne → planetārā miglāja izveidošanās apkārt zvaigznes kodolam → melnais caurums.

Pamatojums: To zvaigžņu evolūcija, kuru kodola masa ir mazāka nekā 1,4 Saules masas, praktiski ir beigusies. Hēlijs sadeg, bet temperatūra zvaigznes centrā nav pietiekami augsta, lai sāktos turpmākas kodolreakcijas. Ja kodolā nav vairs enerģijas avota, tas saspiežas. No kodola izveidojas baltais punduris, bet zvaigznes retinātais apvalks tiek nomests, izveidojot planetāro miglāju.

9. Kāda ir viena no visplašāk atzītajām hipotēzēm par Visuma izcelšanos?

  Visums ir pastāvējis vienmēr.

  Par to nekas nav zināms.

  Visums radies sprādzienveida procesā.

  Visums radies, saspiežoties miglājam.

Pamatojums: Visums ir radies sprādzienveida procesā pirms 10...15 miljardiem gadu.

10. Kurš izgudrojums fizikā 17. gadsimtā ir būtiski ietekmējis astronomijas attīstību?

  Teleskops.

  Svārsta pulkstenis.

  Mikroskops.

  Barometrs.

Pamatojums: Teleskops.