6.2. Fundamentālās mijiedarbības
Parādības un procesus, kuri norisinās ar elementārdaļiņām un ir pamatā visām parādībām, kas notiek Visumā, nosaka četri fundamentālās mijiedarbības veidi:
• stiprā mijiedarbība;
• elektromagnētiskā mijiedarbība;
• vājā mijiedarbība;
• gravitācijas mijiedarbība.
|
Stiprā mijiedarbība
o Saista protonus un neitronus atoma kodolā un nosaka kodolspēkus.
o Nav atkarīga no elementārdaļiņu elektriskā lādiņa.
Elektromagnētiskā mijiedarbība
o Saista atomu kodolus un elektronus atomos, atomus molekulās, atomus un molekulas kristālos un šķidrumos utt..
o Piemīt visām elektriski lādētām daļiņām.
Vājā mijiedarbība
o Nerada saistītus daļiņu stāvokļus.
o Izpaužas elementārdaļiņām procesos ar neitrīno piedalīšanos, kas izraisa
radioaktīvās sabrukšanas procesus, piemēram, beta sabrukšanu.
Gravitācijas mijiedarbība
o Pakļaujas visas elementārdaļiņas, kurām ir masa.
|
|
| Fundamentālā mijiedarbība
|
Mijiedarbības nesējs
|
Mijiedarbības rādiuss
|
Mijiedarbības laiks
|
Relatīvais stiprums salīdzinājumā ar elektromagnētisko mijiedarbību starp protoniem, kas atrodas blakus
|
| Stiprā
|
gluons
|
10–15 m
|
10–23...10–24 s
|
100
|
| Elektromagnētiskā
|
fotons
|
bezgalīgs
|
≈10–20 s
|
1
|
| Vājā
|
W+, W-, Z
|
10–17 m
|
≥ 10–10 s
|
10–5
|
| Gravitācijas
|
gravitons?
|
bezgalīgs
|
bezgalīgs
|
10–38
|