1.Kura atbilde ir pareiza?

  Ultravioletās gaismas viļņa garums ir lielāks nekā redzamās gaismas viļņa garums.

  Gamma stariem ir mazāks viļņa garums nekā sarkanajai gaismai.

  Radioviļņiem ir lielāka frekvence nekā gamma stariem.

  Zilajai gaismai ir lielāka frekvence nekā rentgenstariem.

Pamatojums: Gamma stariem ir mazāks viļņa garums nekā sarkanajai gaismai.

2. Kura veida starojumam ir vislielākais ātrums vakuumā?

  Radioviļņiem.

  Redzamajai gaismai.

  Gamma stariem.

  Visu veidu starojumiem ir vienāds ātrums.

Pamatojums: Visu veidu elektromagnētiskajam starojumam ir vienāds izplatīšanās ātrums.

3. Zils un sarkans lāzera stars iziet cauri optiskajai sistēmai un nokļūst uz ekrāna, kā parādīts attēlā. Optiskā sistēma ir aizklāta un nav redzama. Kas ir šī optiskā sistēma?

  Polarizācijas filtrs.

  Viens aiz otra novietots zilais un sarkanais filtrs.

  Prizma.

  Difrakcijas režģis.

Pamatojums: Prizmā zilais stars lūst vairāk nekā sarkanais.

4. Ko apstiprina gaismas interference?

  Gaismas ātrums ir ļoti liels.

  Gaisma ir elektromagnētiskas dabas starojums.

  Gaismai ir raksturīga viļņu daba.

  Gaismai nav spēkā enerģijas nezūdamības likums.

Pamatojums: 
Gaismas interference ir tās viļņu dabas pierādījums.

5. Uz stikla prizmu krīt šaurs gaismas staru kūlis, kas sastāv no trīs viļņa garuma starojumiem: 600 nm, 500 nm un 400 nm. Kurš staru kūlis pēc iziešanas no prizmas atbilst 600 nm garam viļņa garumam?

  1

  2

  3

  Visos trīs kūļos ir visi trīs viļņa garumi.

Pamatojums: Lielāka viļņa garuma gaisma lūst mazāk.

6. Radioviļņi viegli apliecas ap ēkām. Kāpēc gaismas viļņiem šis efekts ir neievērojams?

  Gaismas viļņi ir lineāri polarizēti.

  Radioviļņiem ir amplitūdas vai fāzes modulācija.

  Gaismas viļņiem ir daudz mazāks viļņa garums nekā radioviļņiem.

  Gaismas viļņiem ir viens viļņa garums.

Pamatojums: Lai novērotu difrakciju, šķēršļa izmēriem jābūt samērojamiem ar viļņa garumu.

7. Kurā atbildē dotais laiks precīzāk atbilst laikam, kādā gaisma iziet cauri briļļu stikliem?

  10-8 s.

  10-11 s.

  10-5 s.

  10-3 s.

Pamatojums: Briļļu stikla biezums ir daži milimetri, bet gaismas ātrums ar kārtu 108 m/s.

8. Difrakcijas režģa vienādojums ir šāds: d sinφ = mλ Ko šajā vienādojumā raksturo lielums d ?

  Laušanas koeficientu.

  Difrakcijas kārtu.

  Svītru skaitu režģī.

  Difrakcijas režģa konstante.

Pamatojums: Difrakcijas režģa vienādojumā lielums d ir difrakcijas režģa konstante.

9. Baltā gaisma krīt uz difrakcijas režģi. Kas novērojams uz ekrāna?

  Interferences aina.

  Pirmās kārtas spektrs.

  Pirmās kārtas spektrs pilnīgi pārklājas ar otrās kārtas spektru.

  Tikai difrakcijas centrālais maksimums.

Pamatojums: Uz ekrāna novērojama interferences aina, kas rodas difrakcijas dēļ.

10. Kas raksturīgs lineāri polarizētai gaismai?

  Elektriskā lauka intensitātes vektora svārstības saglabā nemainīgu orientāciju telpā.

  Izplatīšanās ātrums vidē ir divas reizes lielāks nekā dabiskai gaismai.

  Elektriskā lauka intensitātes vektora svārstību virziens patvaļīgi mainās.

  Vienā virzienā polarizētai gaismai nav novērojama interference.

Pamatojums: Elektriskā lauka intensitātes vektora svārstības saglabā nemainīgu orientāciju telpā.