S
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
R
S
T
U
V
Z
siltuma daudzums
siltuma daudzums – enerģija, ko viens ķermenis atdod vai otrs ķermenis saņem siltumapmaiņas procesā (Q[J])
siltuma dzinējs
siltuma dzinējs – siltuma mašīna, kurā vielas iekšējā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā
siltuma dzinēju lietderības koeficients
siltuma dzinēju lietderības koeficients – skaitlis, kas rāda, kāda attiecība pastāv starp to siltuma daudzumu, kas pārvērsts mehāniskajā enerģijā, un to siltuma daudzumu, kas saņemts no sildītāja (η)
siltuma mašīna
siltuma mašīna – mašīna, kas patērējot siltuma daudzumu, cikliskā procesā pastrādā mehānisko darbu
siltumietilpība
siltumietilpība – vielas raksturlielums, kas rāda, cik liels siltuma daudzums jāpievada vienai masas vienībai, lai tās temperatūru mainītu par vienu vienību (c [J/(kg · K)])
siltumkustība
siltumkustība – vielas daļiņu kustības intensitātes palielināšanās, paaugstinoties temperatūrai
spoles induktivitāte
spoles induktivitāte – ir atkarīga no spoles vijumu skaita un tās izmēriem. Induktivitātes mērvienība ir henrijs (Φ [H])
spriegums
spriegums – potenciālu starpība starp diviem lauka punktiem, kas vienāda ar pozitīva vienības lādiņa enerģijas maiņu, pārvietojot to elektriskajā laukā no viena punkta uz otru (U [V])
strāvas avota EDS (elektrodzinējspēks)
strāvas avota EDS (elektrodzinējspēks) – darbs, ko strāvas avotā veic ārējais spēks, lai izdalītu uz tā poliem vienu vienību lielu lādiņu (ε
[V])
strāvas avots
strāvas avots – ārējo spēku iedarbības rezultātā tajā rodas elektriskā enerģija. Strāvas avotu raksturo īpašs lielums – elektrodzinējspēks jeb EDS.
strāvas izdalītais siltuma daudzums
strāvas izdalītais siltuma daudzums – siltuma daudzums, ko izdala vadītājs, pa kuru plūst strāva, un tas ir vienāds ar strāvas stipruma kvadrātā, vadītāja pretestības un laika reizinājumu
strāvas jauda
strāvas jauda – raksturo elektriskā lauka spēku veikto darbu laika vienībā, kas vajadzīgs lādiņa pārvietošanai ķēdes posmā (P [W])
supravadītspēja
supravadītspēja – parādība, kas raksturīga dažiem metāliem un sakausējumiem, kad to pretestība zemās temperatūrās kļūst lēcienveidā vienāda ar nulli
šķidruma virsmas spraiguma koeficients
šķidruma virsmas spraiguma koeficients – raksturo spēku, kas darbojas uz šķidruma brīvās virsmas robežas garuma vienību (σ [mN/m])