3.2. Berzes spēks

Ikviens ķermenis saskaras ar kādu citu ķermeni, piemēram, galda kājas saskaras ar grīdu, automobilis — ar ceļa virsmu, laiva — ar ūdeni u.c. Starp saskarvirsmu molekulām notiek mijiedarbība, kas rada pretestību viena ķermeņa kustībai attiecībā pret otru. Šo pretestību sauc par berzi. Ķermeņu mijiedarbības spēku, kas darbojas paralēli saskarvirsmai, sauc par berzes spēku. Ja starp ķermeņu saskarvirsmām nav šķidruma starpslāņa, tad pastāv sausā berze (3. att.). Ja starp ķermeņiem ir šķidruma starpslānis, tad pastāv slapjā jeb viskozā berze (4. att.).

3. att. Sausā berze

4. att. Slapjā jeb viskozā berze

Miera stāvokļa berze jeb statiskā berze nosaka priekšmetu stabilu stāvokli uz zemes, grīdas, galda un citām virsmām arī tad, ja balsta virsma nav pilnīgi horizontāla. Tikai tāpēc, ka pastāv miera berze, varam iet, sēdēt uz krēsla utt. Ja spēks, kas darbojas uz ķermeni paralēli ķermeņu saskarvirsmai, ir lielāks nekā maksimālais miera berzes spēks, tad ķermenis sāk slīdēt. Berzes spēku, kas darbojas uz slīdošu ķermeni, sauc par slīdes berzes spēku. Tas vienmēr ir vērsts pretēji ķermeņa kustības virzienam. Piemēram, klucītis atrodas uz galda virsmas (5.att.). Šeit slīdes berzes spēks F_b =μ F_r , kur F_b — slīdes berzes spēks, µ — slīdes berzes koeficients, F_r — normālās reakcijas spēks.