3.1. Ņūtona likumi

Pirmais Ņūtona likums

Ķermenis atrodas miera stāvoklī vai vienmērīgā taisnlīnijas kustībā, ja uz to nedarbojas citi ķermeni vai arī citu ķermeņu iedarbība savstarpēji līdzsvarojas. Parādību, kad ķermenis saglabā nemainīgu kustības ātrumu, ja ārējās iedarbības uz ķermeni kompensējas, sauc par inerci. Atskaites sistēmas, kurās ir spēkā pirmais Ņūtona likums, sauc par inerciālām atskaites sistēmām.

Otrais Ņūtona likums

Ķermeņa paātrinājuma atkarību no iedarbības spēka un masas Ņūtons formulēja kā mehānikas pamatlikumu: inerciālā atskaites sistēmā ķermeņa paātrinājums ir tieši proporcionāls spēkam , kas darbojas uz ķermeni, apgriezti proporcionāls ķermeņa masai un vērsts spēka darbības virzienā, t.i., . Spēks , kas ķermenim piešķir paātrinājumu, ir citu ķermeņu iedarbības rezultējošais spēks .

Trešais Ņūtona likums

Divu ķermeņu mijiedarbībā spēki, kas darbojas uz katru ķermeni, ir vienādi pēc moduļa, bet pretēji vērsti. Tādējādi, ja viens ķermenis iedarbojas uz otru ar spēku , tad otrais ķermenis iedarbojas uz pirmo ar tikpat lielu, bet pretēji vērstu spēku . Lai arī šo spēku daba ir vienāda, tie viens otru nelīdzsvaro, jo tie ir pielikti dažādiem ķermeņiem. Šādā gadījumā saka, ka uz vienu ķermeni darbojas iedarbības spēks, bet uz otru –  reakcijas spēks.