5.6. Ekosistēma, tās struktūra
Ekosistēma sastāv no dzīvo organismu kopuma jeb biocenozes un to dzīves vides -
augsnes, ūdens, gaisa u.c. Vairums biocenožu enerģijas ieguvei izmanto saules gaismu, vielu ieguvei - dzīves vidi (minerālvielas, ogļskābo gāzi, ūdeni).
Iegūtā enerģija plūst un vielas veic apriti - pāriet no viena organisma citā, pastāvot barošanās attiecībām starp organismiem.
Barošanās tīkla shēma upes ekosistēmāhttp://www-public.rz.uni-duesseldorf.de/~bickel/WasserSek_I/oekosystem_see/bilder/nahrungsnetz.jpg
Noslēgta ekosistēma spēj pastāvēt ilgu laiku, ja tikai to novieto gaismā. Traukā ir gaiss, jūras ūdens ar aļģēm, kas veic fotosintēzi, sīki vēžveidīgie - garneles
un noārdītājas baktērijas.
http://iso0000.twoday.net/stories/305828/Biocenozes barošanās līmeņi
| Producenti
|
|
Konsumenti
|
|
Reducenti
|
| Zaļie augi
|
Dzīvnieki
|
Baktērijas, sēnes
|
Organisko vielu radīšanā un pārveidošanā piedalās visas biocenozes sugas. Katrs organisms izpilda noteiktu funkciju kopējā enerģijas un vielu plūsmā. Ekosistēmā tā sadalās atsevišķās barības ķēdēs. Barošanās ķēžu krustošanās dēļ, veidojas barošanās tīkli. Ja kāds barošanās ķēdes posms iztrūkst, tad būtiski mainās vielu un enerģijas plūsma un izzūd ekosistēmas līdzsvars.