5.5. Ekoloģiskie faktori

Jebkura ekoloģiska sistēma sastāv no biocenozes un vides. Vide ir daudzu sarežģītā mijiedarbībā esošu apstākļu komplekss.

Atsevišķus vides elementus sauc par ekoloģiskajiem faktoriem, kurus iedala trīs pamatgrupās.

Abiotiskie faktori - gaisma, temperatūra, mitrums, augsnes sastāvs u.c.
Biotiskie faktori - organismu un sugu savstarpējās attiecības.
Antropogēnie faktori - daudzveidīgā cilvēka darbība.

Visi ekoloģiskie faktori ir savstarpēji saistīti, tie ietekmē viens otru un mainās ekosistēmas darbības rezultātā.

Biocenozi raksturo daudzveidīgas un sarežģītas savstarpējās attiecības jeb biotiskie faktori, kas veidojas gan starp dažādām sugām, gan sugas robežās. Attiecības realizējas cīņā par barību, mitekli un iespējām paslēpties vai uzbrukt, kā arī par pretējā dzimuma pārstāvi un pēcnācēju saglabāšanu.

Pēc ietekmes rakstura tās var būt labvēlīgas (+), nomācošas (-) un neitrālas. Šo triju iespēju kombinācijas veido vairākus dažādu attiecību veidus.

Sugu attiecību veidi

Nomācošās(ekspluatatīvās) att. (+/-)	Abpusēji labvēlīgas att. (+/+)	Abpusēji nomācošas att. (-/-)	Abpusēji neitrālas att. (0/0)
Plēsoņa - upuris (vilks - zaķis) Parazīts - saimnieks (blusa - suns)	Simbioze (gumiņbaktērijas - āboliņš) Mutuālisms (aktīnijas - vēži vientuļnieki)	Konkurence - iekšsugas vai starpsugu (lapsa;vilks - zaķis)	Neitrālisms (stirna - vāvere)