4.6. Vīrusu un baktēriju darbība kā cilvēka veselību ietekmējošais faktors.

Mikroorganismus, kas parazitē citos organismos un izraisa slimības, sauc par patogēniem organismiem. Pie tiem pieder vīrusi, baktērijas, vienšūņi, sēnes.

Vīrusi un baktērijas - slimību izraisītāji. Vīrusi ir iekššūnu parazīti, bet baktērijas parazitē organisma iekšējā vidē.

Slimību izraisītāju izplatīšanās var notikt:

• pa gaisu - pilieninfekcijas; putekļinfekcijas,
• ar ēdienu un ūdeni,
• apmainoties ar ķermeņa šķidrumiem,
• ar dzīvnieku - pārnesēju starpniecību.

Mikroorganismu ierosinātām infekcijām var izdalīt vispārīgus attīstības posmus:

1. Inficēšanās - patogēnu iekļūšana organismā.
2. Latentais jeb slēptais periods - notiek mikroorganismu vairošanās un toksīnu jeb indīgu vielu izdalīšanās.
3. Slimības pazīmju parādīšanās.
4. Organisma imūnsistēmas aktivizēšanās, antivielu izstrādāšana.
5. Izveseļošanās (vai letāls iznākums - beidzas ar nāvi).

Ja cilvēkam ir klepus ilgāk kā 3 nedēļas un/vai parādās citi tuberkulozes simptomi, nekavējoties jāgriežas pie ārsta, lai veiktu nepieciešamo izmeklēšanu. Ja tuberkulozi neārstē, tad tā ir nāvējoša slimība, bet kopš ir atklāti prettuberkulozes medikamenti, to var izārstēt.

Vesels organisms spēj pretoties slimības ierosinātājiem. To nodrošina organisma imunitāte. Mākslīgo aktīvo imunitāti iegūst, lietojot vakcīnas. Vakcīnu radīšanas pirmssākumi meklējami 18. gs. beigās, kad angļu ārsts E. Dženners cilvēku vakcinācijai pret bakām sāka lietot govs baku pūslīšu saturu, ko ieguva no slimas govs.

19. gs. beigās franču zinātnieks Luijs Pastērs radīja vakcīnas pret holēru, Sibīrijas mēri un trakumsērgu.

Diemžēl 20. gs. slimība AIDS, kuru ierosina HIV (CIV) vīruss, kas bojā imūnsistēmas šūnas- limfocītus, joprojām nav izārstējama. Zinātnieki strādā pie pretaids vakcīnas radīšanas.

Lai iznīcinātu patogēnās baktērijas, 20.gs. piecdesmitajos gados slimību ārstēšanai sāka izmantot antibiotikas, piemēram, penicilīnu. Ja cilvēkam nepieciešama steidzama palīdzība kādas infekcijas slimības gadījumā, tad asinīs ievada ārstniecisko serumu, kas satur antivielas pret slimības ierosinātāju, tādā veidā radot cilvēkam pasīvo imunitāti.