4.7. Neorganisko vielu iedarbība ar skābekli un ūdeni

Pasaulē ap mums notiek dažādas ķīmiskas pārvērtības. Daudzas no tām, ierosina cilvēks, bet daudzas notiek arī patvaļīgi.

Apkārtējā vidē dažkārt vērojami degšanas procesi. Tā notiek tādēļ, ka gaisā ir skābeklis. Deg gan vienkāršas vielas – metāli un nemetāli, gan ķīmiskie savienojumi. Šīs reakcijas ir viens no oksidēšanās – reducēšanās reakciju piemēriem. Arī metālu korozija, jeb rūsēšana ir oksidēšanās – reducēšanās process.

Dažkārt sadegšana notiek nepilnīgi. Parasti tas notiek, ja ir nepietiekošs skābekļa daudzums. Tad redzams, ka dūmi ir melni, jo tajos ir nesadegušas kurināmā daļiņas. Šādos procesos var rasties nevis oglekļa dioksīds, bet tvana gāze, kas ir indīga viela.

Ja oksidēšanās procesi notiek lēni, siltums izdalās pakāpeniski un paspēj aizplūst apkārtējā telpā, uzliesmošana nenotiek.

15.att. Meža ugunsgrēks.

Lai pārtrauktu degšanu, jāpazemina temperatūra un jāpārtrauc skābekļa piekļūšana degošajai vielai.

Dabā esošie neorganiskie savienojumi, piemēram, degšanas procesos radušies oksīdi, reaģē arī ar ūdeni. Šīm reakcijām var būt arī negatīvas sekas, piemēram, skābo nokrišņu veidošanās.

Ar ūdeni reaģē arī citas neorganiskās vielas:

• aktīvi metāli (piemēram, Li, Na, K), veidojot sārmus un izdaloties ūdeņradim;
• vidēji aktīvi metāli (piemēram, Zn), veidojot bāzisko oksīdu un izdaloties ūdeņradim;
• daudzi skābie oksīdi, veidojot skābes;
• daudzi bāziskie oksīdi, veidojot bāzes.