2.4. Šūnas uzbūve

Teksts

Pirmatnējo okeānu apdzīvoja šūnas bez kodola, DNS ar iedzimtības informāciju (gēnos) tām bija citoplazmā. Mūsdienās tādas ir baktērijas un zilaļģes. Pārējām šūnām iedzimtības informācija ir kodolā – hromosomās.

Šūnām ir arī citas atšķirības, tomēr mūsu organisma šūnas un pirmatnējās šūnas pirms miljardiem gadu savā būtībā ir līdzīgas.

Šūna ir mazākais veidojums, kas ir dzīvs, jo tai piemīt visas dzīvības pamatpazīmes.

 

Šūnas galvenās sastāvdaļas:

  • Plazmatiskā membrāna
    Ļoti plāna (10 nm ) „plēvīte”, kas norobežo šūnas iekšējo saturu no ārējās vides. Tā sastāv no lipīdiem un olbaltumvielām. Membrāna regulē molekulu iekļūšanu un izkļūšanu no šūnas.
  • Daudzām arī šūnapvalks
    Augu, sēņu, baktēriju šūnām virs plazmatiskās membrānas ir šūnapvalks, kas aizsargā un balsta šūnu. Augiem tas sastāv no celulozes. Dzīvnieku šūnām šūnapvalka nav.
  • Citoplazma
    Tā ir pusšķidra šūnas iekšējā vide, kuru no ārējās vides norobežo membrāna. Citoplazma satur ūdeni, izšķīdušus sāļus un olbaltumvielas.
  • Kodols
    Kodols ir norobežots ar membrānu no citoplazmas, satur pusšķidru vidi , kurā atrodas iedzimtības informācijas nesēji — hromosomas. Kodola nav baktēriju un ciānbaktēriju (zilaļģu) šūnās.

Tāpat kā mūsu organismā darbojas orgāni, arī šūnā ir organoīdi, kuri nodrošina dzīvības procesus. Tie atrodas citoplazmā:

  • Ribosomas
    Daļiņas, kas atrodas uz endoplazmatiskā tīkla membrānām un citoplazmā. Tās veic visu šūnas olbaltumvielu sintēzi.
  • Mitohondriji
    Tos apņem dubultmembrāna, kas iekšpusē veido krokas. Uz tām atrodas fermenti - olbaltumvielas, kas piedalās šūnas elpošanā. Šajā procesā oksidējas glikoze un izdalās enerģija, ko mitohondriji uzkrāj, sintezējot ATF molekulu. Šī molekula spēj uzkrāt lielu enerģijas daudzumu un atkal atdot to šūnas ķīmiskajām reakcijām. Mitohondriji ir šūnas spēkstacijas, kas atrodas augu, dzīvnieku un sēņu šūnās.
  • Lizosomas
    Pūslīši, kas satur gremošanas fermentus. Tie šķeļ barības vielas, lai šūna tās varētu izmantot.
  • Hloroplasti
    Ar dubultmembrānu klāti veidojumi, kuru pusšķidrajā iekšējā vidē atrodas plakanas, monētām līdzīgas struktūras, kas satur zaļas krāsas olbaltumvielu hlorofilu. Te notiek fotosintēze — saules enerģijas pārveidošanās ķīmiskajā enerģijā (ATF molekulās) un ogļhidrāta — glikozes sintēze. Hloroplastus satur tikai augu šūnas.
  • Vakuolas
    Lieli pūšļi, kas piepildīti ar šūnsulu kā rezervi. Lielās vakuolas satur tikai augu šūnas.