2.3. Šūnu daudzveidība

Pirmie organismi sastāvēja tikai no vienas šūnas. Vēlāk dzīvība organizējās sarežģītākās formās, radās daudzšūņi. Lai tie kā organismi spētu izdzīvot apkārtējā vidē, to šūnu uzbūve pārveidojās, šūnas sagrupējās, veidojot audus.

Daudzas šūnas vairs nespēj dzīvot atsevišķi, bet tikai kopā ar citām šūnām vienotā sistēmā.

Ādu veido cieši pieguļošas epitēlijšūnas. Tām cauri neizkļūst ne baktērija, ne vīruss.	Muskuļu šūnas ir garenas. Tās satur specifiskas olbaltumvielas ar spēju sarauties, kas mums, cilvēkiem, nodrošina iespējas kustēties.
4.att. Epitēlijaudi (āda)	5.att. Šķērssvītrotie muskuļaudi

Saistaudi, kas veido gandrīz visus orgānus, ir dažādi: irdenie saistaudi veido zemādu un satur tauku šūnas, blīvie veido cīpslas, šķidrie — asinis, viscietākie — kaulus.	Nervaudus veido specializētas nervu šūnas ar gariem izaugumiem. Tie vajadzīgi, lai savienotos ar citiem izaugumiem un vadītu nervu impulsus. Garie izaugumi veido nervu.	Saistaudi, kas veido gandrīz visus orgānus, ir dažādi: irdenie saistaudi veido zemādu un satur tauku šūnas, blīvie veido cīpslas, šķidrie — asinis, viscietākie — kaulus.
6.att. Šķidrie saistaudi - asinis	7.att. Nervaudi	8.att. Kaulaudi — cietie saistaudi

Arī augu šūnas ir specializējušās. Segaudi jeb epiderma pasargā augu no izžūšanas un nodrošina vielmaiņu ar apkārtējo vidi. Lapas epidermā ir atvārsnītes, caur tām notiek gāzu maiņa un iztvaiko ūdens.

Sēklaugiem un augstāk attīstītajiem sporaugiem ir vadaudi — trahejas un sietstobri, kas izveidojušies, saplūstot šūnām. Tie ir kā garas caurules, pa kurām plūst ūdens, minerālvielas un organiskās vielas.

Gan vienšūnas, gan daudzšūnas organismu pamatvienības — šūnas — ir ļoti līdzīgas, kas liecina par to kopējo izcelsmi, tomēr pastāv arī būtiskas atšķirības starp baktēriju, augu un dzīvnieku šūnām.

9.att. Dzīvnieka šūna	10.att. Auga šūna	11.att. Baktērijas šūna