1.5. Ieskats makropasaulē. Gravitācijas lauks

Mūsu planēta Zeme pievelk visus ķermeņus, kas atrodas uz tās un tās tuvumā. Šāds pievilkšanas spēks piemīt ne tikai Zemei un ne tikai visiem debess ķermeņiem, bet arī ikkatram ķermenim, kam piemīt masa, un šo pievilkšanas spēku sauc par gravitācijas spēku jeb gravitāciju.

Gravitācijas spēki ir pievilkšanās spēki, tie darbojas starp jebkuriem ķermeņiem, bet tie ir ievērojami tikai tad, ja vismaz viens no šiem ķermeņiem ir ļoti liels.

Gravitācijas spēka lielums ir atkarīgs no:

  1. ķermeņu masām – jo lielākas ķermeņu masas, jo ar lielāku spēku ķermeņi savstarpēji pievelkas;
  2. ķermeņu savstarpējā attāluma – jo lielāks ir savstarpējais attālums, jo mazāks ir gravitācijas spēks.

Tomēr ne viss par gravitācijas likumsakarībām vēl ir zināms. Astronomi jau dažus gadu desmitus apzinās, ka viela, no kuras mēs sastāvam, un viss, ko varam sataustīt vai ieraudzīt, ir tikai neliela Visuma masas daļa. Daudz lielāka masa koncentrēta neredzamajā matērijā, kas gandrīz neizstaro un neabsorbē gaismu, bet ar savu gravitācijas pievilkšanu ietekmē Galaktiku kustību un citas kosmosā novērojamas parādības. Šo vielu vispārināti sauc par tumšo matēriju.

„Astronomus nesen sagaidīja vēl viens pārsteigums. 1998. gadā, novērojot tālo pārnovu sprādzienus, tika apstiprināta teorētiskā ideja, ka bez parastās un tumšās matērijas nozīmīgu lomu Visumā spēlē arī tā sauktā tumšā enerģija. Par to ir zināms vēl mazāks, taču mums zināmās tumšās enerģijas īpašības tiešām neļauj to pat nosaukt par vielu. Piemēram, tā ir vienmērīgi sadalīta visā telpā, jo gravitācijas pievilkšanās vietā tai piemīt atgrūšanās. Tāpēc arī to nevar detektēt ar mūsu rīcībā esošām mēriekārtām.”

Žurnāls „Terra”, 2006, aprīlis-maijs.