1.1. Vektora jēdziens
Orientētu (vērstu) nogriezni sauc par vektoru. Vektors ir noteikts, ja zināms tā garums un vērsums.
Vektoru apzīmē ar diviem lielajiem burtiem, liekot virs tiem bultiņu; pirmais burts vienmēr norāda sākumpunktu, bet otrs – galapunktu, piemēram,
,
vai arī ar mazo burtu, liekot virs tā bultiņu, piemēram,
. Ja vektora sākumpunkts sakrīt ar tā galapunktu, tad iegūst nulles vektoru, un to apzīmē ar
.

Nogriežņa AB garumu sauc par vektora
garumu jeb moduli un apzīmē ar
vai AB.
Analogi
modulis ir
vai vienkārši a.
Nulles vektora garums ir nulle:
.
Vektorus plaši izmanto fizikā, raksturojot ar spēku, ātrumu saistītus lielumus.