Simbolisms – modernisma virziens Eiropas literatūrā un mākslā 19.gs.beigās un 20.gs.sākumā.

Tas bija apzināti veidots virziens, kura pamatidejas sākumā formulēja un popularizēja franču literāti 19.gs.80.gados.

·               19.gs.sākumā klasicisma un romantisma mākslas pārstāvji orientējās uz ikdienišķo, t.i. attēloja antīkās pasaules, viduslaiku un jaunāko laiku tematiku, rādot vēsturiskas sadzīves ainas. Savukārt simbolistiem detalizēts ikdienišķā tēlojums šķita niecīgs un sekls, nepieņemams.

·               Viņi uzsver intuīcijas nozīmi, pievērš uzmanību simboliskajam.

·               Negatīva attieksme pret 19.gs.materiālistisko un pozitīvo pasaules izpratni.

·               Tiecās pēc daudznozīmīga vēstījuma, pēc neparastā un jutekļiem netveramā (attēlo nevis vizuāli tveramus un stāstošus sižetus, bet gan vispārīgas atziņas un idejas.

·               Mākslinieks pašu simbolistu skatījumā bija ar īpašām spējām apveltīta personība, kas ar savu mākslu deva iespēju nojaust kādas augstākas patiesības, un bija pielīdzināms gaišreģiem, priesteriem vai praviešiem.

Simbolisks vēstījums 19.gs.beigās un 20.gs.sākumā bija populārs dažādu virzienu mākslā (postimpresionismā, jūgendstilā), tomēr par noteicošo tas kļuva to mākslinieku darbos, kurus mākslas vēsturnieki parasti iekļauj simbolismā kā īpašā tā laika mākslas virzienā.

Simbolisma pārstāvji:

·                   Arnolds Bēklins (1827-1901)- šveicietis, ainaviskā vidē attēlo antīko mītu būtnes (“Nāves sala”).

·                   Pivī de Šavāns.

·                   Edvards Munks – saskata simboliskās tēmas dzīvē (“Dzīves deja”, “Kliedziens”).

·                   Gistavs Moro ( “Edips un sfinksa”).

·                   Odilons Redons.

·                   Mikolajus Konstantins Čurļonis (1875-1911 – kosmiskās telpas, bezgalīgu ūdeņu, klinšu atveidotājs( “Rex”, “Zvaigžņu sonāte”, “Andante”).

Simbolisma iezīmes vērojamas arī Pola Gogēna(“Nevainības zaudēšana”), G.Klimta (“Piepildījums”, “JudīteI,II” ), J.Rozentāla (Arkādija, Ieva, Kārdināšana), R.Pērles (Kuģi) darbos.

Simbolisti:

·               Darbos rada dīvainības, iracionālas noslēpumainības efektu.

·               Pauž pesimistisku un drūmi mistisku pasaules izjūtu.

·               Raksturīgas liktenīgās sievietes – pavedējas un posta nesējas tēli (sfinksas, Ieva, Salome, Medūza).

·               Izmanto tradicionālus mītus, leģendas, reliģiskus sižetus un tēlus, traktējot tos ar daudznozīmīgiem simboliem.

Literatūrā: Latvijā – A.Niedras un V.Eglīša daļradē.

Francijā – Pola Verlēna, Stefāna Malarmē, Artura Rembo daiļradē.

Mūzikā: M.K.Čurļonis.