3.1. Tauki
Dabasvielas ir ķīmiskie savienojumi – organiskas vielas, kas ietilpst dzīvo organismu šūnās. Pamatelementi dabasvielās ir ogleklis, ūdeņradis, skābeklis un slāpeklis.
Tauku sastāvs un uzbūve. Tauki ir trīsvērtīgā spirta (1,2,3 – propāntriola jeb glicerīna) un augstāko karbonskābju ( taukskābju) esteri. Tauku vispārīgā formula ir:
R1 , R2 un R3
ir dažādu taukskābju atlikumi.
Tauku sastāvā ietilpst apmēram 200 dažādas taukskābes, bet biežāk sastopamās ir:
piesātinātās taukskābes stearīnskābe C17H35COOH ;
palmitīnskābe C15H31COOH;
un nepiesātinātā taukskābe - oleīnskābe C17H33COOH.
Tauku fizikālās īpašības
|
Tauki (ciets agregātstāvoklis)
|
Eļļas (šķidrie tauki)
|
• Satur galvenokārt piesātinātās taukskābes
• Dzīvnieku valsts tauki (izņemot zivju eļļas)
|
• Satur galvenokārt nepiesātinātas taukskābes;
• Augu valsts tauki jeb eļļas (izņemot kokosriekstu un kakao taukus)
|
|
|
Tauki:
• Nešķīst ūdenī (polāros šķīdinātājos), veido maisījumu – emulsiju.
• Labi šķīst nepolāros šķīdinātājos – benzīnā, benzolā, toluolā un citos.
• Kušanas temperatūras ir zemākas par 100 °C.
• Kušanas temperatūra atkarīga no tauku sastāvā esošo taukskābju nepiesātinātības.
|
Filma
|
Tauku hidrolīze norisinās cilvēku un dzīvnieku organismā. Ar pārtikas produktiem uzņemtos taukus fermenti sašķeļ līdz taukskābēm un glicerīnam, šajā procesā izdalās organismam nepieciešamā enerģija.
Tauku hidrolīze sārmainā vidē ir praktiski nozīmīga – šajā procesā iegūst ziepes- augstāko karbonskābju sāļus.
Tauku hidrogenēšana ir praktiski nozīmīga margarīna ražošanā.
Augu eļļām - nepiesātinātiem taukiem pievienojot ūdeņradi, rūpnieciskā procesā iegūst cietos taukus, kas ir margarīna pamatsastāvdaļa.
Tauku oksidēšanās notiek tos ilgstoši glabājot vai vairākkārtīgi tos karsējot. Tauki un eļļas iegūst rūgtu garšu un nepatīkamu smaku. Šādi tauki satur dažādus oksidēšanās procesu galaproduktus un ir kaitīgi veselībai.
Nepiesātināto taukskābju pierādīšanas reakcijas