Par to, kas bija pirmais, kurš izveidoja tālskati, ir pretrunīgas ziņas. Visticamāk, ka to paveikuši nevis zinātnieki, bet meistari optiķi, kas nodarbojās ar stikla apstrādi, lēcu un briļļu izgatavošanu. Pirmais par tālskata izgudrošanu paziņoja holandietis Lipergeiss 1608. gadā. Tomēr pēc citām ziņām, tālskata izgudrotājs varētu būt bijis itāļu mediķis Frakasoro (1478 – 1553). 1609. gada pavasarī ziņa par tālskata izgudrošanu sasniedza Venēciju, kur dzīvoja Galilejs. Tā paša gada jūlijā Galilejs izgatavoja tālskati, kura optiskās īpašības bija ievērojami labākas.

http://www.virac.lv/kberzins/lekcijas/kberzins_astrofizika_2005.pdf

VLT (Very Large Telescope) observatorija. Atrodas Paranala Observatorijā Atakamā, Čīlē, Eiropas dienvidu observatorijā (ESO). VLT ir viens no pasaulē lielākajiem optiskajiem teleskopiem. Tas sastāv no četriem 8,2 m reflektoru teleskopiem, kurus lietojot kopā, iegūst efektu it kā būtu viens 16 m liels teleskopa spogulis.

Astronomisko novērošanas instrumentu – teleskopu uzdevums ir savākt iespējami lielāku noteiktas enerģijas vai daļiņu plūsmu:

• iespējami mazākā noteiktā telpas leņķī (t.i., ar lielu izšķiršanas spēju);
• iespējami īsākā laika intervālā (t.i., lai varētu izsekot straujām objekta izmaiņām);
• iespējami lielākā redzes laukā (t.i., cenšoties pārklāt visas debesis) un
• darīt to iespējami ilgstošāk (t.i., novērot objekta evolūciju).