5.6. Fizikas loma slimību diagnostikā un terapijā

Pētījumi fizikā un jaunākie atklājumi ir sekmējuši jaunas slimību diagnostiskās tehnikas, metožu un dažādu terapijas veidu izstrādi. Modernās medicīniskās vizualizācijas iekārtas nodrošina iespējas ārstiem ieskatīties cilvēka ķermenī ievērojami precīzāk un detalizētāk.

Jauno tehnoloģiju ēra medicīnā sākās 1895. gadā, kad V.Rentgens atklāja starus, kas vēlāk tika nosaukti viņa vārdā. Rentgenstarojuma izmantošana medicīnā ir viena no diagnostikas metodēm, ar kuru iespējams pētīt ķermeņa iekšējos orgānus un iegūt to attēlus.

• KMR – kodolu magnētiskās rezonanses metode

KMR metodē viss organisms tiek magnetizēts un pēc tam skenēts ar radiofrekvences viļņiem. Tādā veidā iegūst ļoti detalizētu mīksto audu attēlu. Veicot izmeklēšanu pēc KMR metodes, pacients tiek ievietots speciālā iekārtā, kurā atrodas ļoti spēcīgs magnēts. Magnētiskais lauks šeit ir 20 000 reižu spēcīgāks par Zemes magnētisko lauku. Izmeklēšanas laikā aparāts izstaro radioviļņus, ko uztver un vēlāk atstaro pacienta ķermenis. KMR metodi lieto galvas smadzeņu, centrālās nervu sistēmas, kaulu un locītavu, vēdera dobuma un mazā iegurņa orgānu, krūškurvja, asinsvadu (KMR angiogrāfija) izmeklēšanai. Apskati, kā izskatās tavs ķermenis no galvas līdz kāju pēdām, apskatot to ar kodolu magnētiskās rezonanses metodi.


• PET – pozitronu emisijas tomogrāfija

PET ir izmeklēšanas metode, pēc kuras veido ķermeņa audu un orgānu funkciju karti, nosakot vielmaiņas lielumu vai ķīmiskas aktivitātes noteiktā ķermeņa daļā. Diagnostikas laikā izmeklējamo cilvēka ķermeņa daļu no visām pusēm ietver detektori. Ķermenī ievada nelielu daudzumu iezīmētas vielas, parasti tā ir ar radioaktīvo fluoru iezīmēta glikoze. Šo iezīmēto molekulu sabrukšanas procesā radušos radioaktīvo starojumu uztver gredzenveidā izvietoti detektori. Radioaktīvi iezīmēts atoms (fluors) izstaro pozitronu, kas saduras ar elektronu un sadursmes rezultātā rodas divi gamma kvanti, kas izplatās pretējos virzienos. Kad divus pretējos virzienos ejošus starus uztver divi detektori, dators atzīmē punktu kartē. Šo metodi visbiežāk izmanto, lai identificētu tās smadzeņu daļas, kuras aktivizējas dažādos procesos. Ķirurģijā PET izmanto smadzeņu bojājuma zonu diagnosticēšanai.


• Datortomogrāfija (DT)

DT ir rentgenizmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību var iegūt cilvēka ķermeņa un tā orgānu šķērsgriezuma attēlus, tādēļ šī metode ir daudz precīzāka un informatīvāka nekā parastais rentgenattēls. Izmeklēšanas laikā pacientu nogulda uz speciāla galda, ap kuru rotē rentgenlampa, kas izstaro rentgenstaru kūļus. Caur ķermeni izejošos rentgenstarus uztver gaismjutīgi kristāli detektorā. Izmantojot šo metodi, iespējams projicēt smalkus rentgenstaru kūļus dažādos leņķos, jo skeneris apriņķo pacienta ķermeni 360º leņķī. Detektori, kas atrodas pretējā pusē rentgenlampai, raida signālus datoram, kas iegūtos attēlus sintezē vienā digitālā attēlā. DT lieto deguna blakusdobumu, galvas smadzeņu, vēdera dobuma orgānu virsnieru, nieru, liesas, aizkuņģa dziedzera, zarnu trakta, limfmezglu, iegurņa orgānu, lielo asinsvadu, krūškurvja, mugurkaula un ekstremitāšu izmeklēšanai.