Atoma kodols sastāv no protoniem un neitroniem. Zīmējumā attēlota litija atoma () kodols. Tā kodolā ir 3 protoni un 4 neitroni (7 - 3 = 4). Kodolu stabilitāti raksturo īpatnējā saites enerģija (enerģija uz vienu kodola daļiņu). Dabā atomu kodoli ir stabili un arī nestabili, kas sabrūk, radot starojumu. Šo parādību sauc par radioaktivitāti.
Galvenie sabrukšanas veidi ir α, β un γ sabrukšana. α sabrukšanā no kodola izlido α daļiņa ( ), β sabrukšanā – elektrons () vai pozitrons (), bet γ sabrukšanā – kvants.
Katram radioaktīvajam izotopam ir savs pussabrukšanas periods T – laiks, kādā sabrūk puse sākotnējo kodolu.