4.3. Starojuma spektri

Ja viela atrodas atomārā gāzveida stāvoklī un tās atomi ir ierosināti, tad ar spektrālaparātu var konstatēt, ka starojums (emisijas spektrs) sastāv no vairākām līnijām.

Katra līnija atbilst elektrona pārejai no augstāka enerģijas līmeņa uz līmeni ar zemāku enerģiju, kuru var aprēķināt izmantojot sakarību E = hc/λ.Var pārliecināties, ka katram ķīmiskajam elementam ir savs līnijspektrs, jo katra elementa atomiem ir savi enerģijas līmeņi.

19. gs. sākumā izgudroja spektroskopu, ar kuru Saules spektrā atklāja pirmās tumšās spektrāllīnijas. Vēlāk šādas līnijas atklāja arī zvaigžņu spektros. 1861. gadā tika izveidota spektrālanalīze – metode, ar kuru varēja noteikt debess ķermeņu ķīmisko sastāvu pēc to spektra. Itāļu astronoms Andželo Seki izpētīja daudzu zvaigžņu spektrus un izveidoja pirmo zvaigžņu spektrālo klasifikāciju. Veicot spektru analīzi, astronomi konstatēja, ka Saulei un zvaigznēm principā ir vienāda daba. Mūsdienās spektrālanalīzi izmanto vielas ķīmiskā sastāva noteikšanai. Pēc līnijspektra var noteikt, kādi elementi ir vielas sastāvā. Salīdzinot līniju intensitātes, var noteikt arī elementu procentuālo sastāvu vielā. http://www.astro.pef.zcu.cz