4.3. Vadītāji un dielektriķi elektrostatiskajā laukā

Vadītāji ir vielas, kurās ir liels brīvo lādiņu skaits. Brīvos lādiņus sauc arī par lādiņnesējiem. Metālos lādiņnesēji ir brīvie elektroni. Ja elektriski neitrālu vadītāju ievieto ārējā elektrostatiskā laukā, tad metālā mainās brīvo lādiņu izvietojums. Metāls elektrizējas tā, ka tā brīvie elektroni uzkrājas vienā vadītāja virsmas pusē, radot pretējā pusē pozitīvo lādiņu pārsvaru. Šādu parādību sauc par elektrostatisko indukciju.

Ja vadītājs atrodas ārējā elektrostatiskā laukā, tad vadītāja iekšienē elektriskā lauka intensitāte ir nulle. Šādu īpašību izmanto elektrostatiskai aizsardzībai un elektriskā lauka ekranēšanai. Ikdienā to var novērot, atrodoties telpās, ko iekļauj metāla konstrukcijas. Tad reizēm ir traucēti radiosakari vai mobilie sakari. Savukārt elektriskos mērinstrumentus ar nolūku ievieto metāla apvalkā, lai tos aizsargātu no nevēlamiem elektriskajiem laukiem.

Dielektriķi ir vielas, kurās ir maz brīvo lādiņnesēju. Pazīstamākie dielektriķi ir gaiss, polimēru materiāli, parafīns, vizla u. c. Dielektriķī Kulona spēks, kas darbojas starp lādiņiem, kļūst ε reizes vājāks, nekā tad, ja lādiņi atrastos vakuumā. Dielektriķu molekulām var būt izveidojušies elektriskie dipoli, tad tie ārējā elektriskajā laukā orientējas un "izstiepjas". Dipoli var rasties arī ārējā lauka ietekmē. Šīs parādības sauc par dielektriķa polarizāciju.