4.4. Kustība gravitācijas laukā

Ap katru ķermeni, kuram ir masa, pastāv gravitācijas lauks, kas pārnes gravitācijas mijiedarbību uz citiem ķermeņiem. Ja aplūko nelielu telpas daļu apkārt Zemei, tad gravitācijas lauku var uzskatīt par homogēnu (viendabīgu, jo visos šī lauka punktos  g = 9,8 m/s2). Ja šādā laukā augstumā h virs Zemes palaiž vaļā ķermeni, tad tas krīt vertikāli lejup. Ja neievēro gaisa pretestību, ķermeņa krišana, kuru sauc par brīvo krišanu, ir vienmērīgi paātrināta kustība. un V = gt. Ja no augstuma h ķermeni izsviež horizontāli un neievēro gaisa pretestību, tad ķermenis inerces dēļ kustas horizontāli, veicot attālumu L = Vt un tajā pašā laika intervālā brīvi krīt no augstuma h, tāpēc krišanas laika aprēķināšanai var izmantot sakarību . Jebkurā laika momentā  ķermeņa ātrumu var aprēķināt pēc formulas .

4. att. Vertikāli augšup mests ķermenis.

Ja no zemes virsmas ķermeni ar ātrumu V₀ izsviež slīpi pret horizontu (leņķī α), neievērojot gaisa pretestību, tad, tāpat kā no augstuma h horizontāli izsviestam ķermenim, kustības trajektorija ir parabola.

Ja kustības trajektoriju ar pārtrauktu līniju sadala divās daļās, tad var pieņemt, ka kustība no trajektorijas augstākā punkta ir tāda pati kā horizontāli izsviesta ķermeņa kustība ar sākuma ātrumu V_0x. Šī ātruma modulis ir vienāds ar izsviešanas ātruma V₀ projekciju uz horizontālo virzienu V_0x =V₀cosα. Trajektorijas daļa kreisajā pusē ir simetriska daļai labajā pusē, tāpēc kustības parametrus var aprēķināt tāpat kā trajektorijas daļai labajā pusē.

Analizējot kustību, var konstatēt, ka vislielākais lidojuma attālums 2l ir tad, kad izsviešanas leņķis α = 45º.