1.4. Rezultāta grafiskā attēlošana
Daudzos gadījumos sakarību starp pētāmajiem lielumiem izdevīgi attēlot grafiski. To parasti dara tad, ja mērāmais lielums funkcionāli mainās atkarībā no otra lieluma. Piemēram, mērot ātruma atkarība no laika, gāzes tilpuma atkarību no spiediena vai vadītajā plūstošās strāvas stipruma atkarību no temperatūras.
Grafiks ir līnija, kas izraudzītajā koordinātu sistēmā ģeometriski attēlo lielumu funkcionālo sakarību. Uz abscisu (x) ass atliek neatkarīgo lielumu (argumentu), uz ordinātu (y) ass – atkarīgo lielumu (funkciju). Lai uzzīmētu grafiku, vispirms mērījumos nosaka dažādām argumenta vērtībām atbilstīgās funkcijas vērtības un tās ieraksta tabulā. Pēc iegūtajiem mērskaitļiem zīmē grafiku, iepriekš izraugoties koordinātu sistēmu un mērogu. Parasti izraugās taisnleņķa koordinātu sistēmu. Pie katras ass pieraksta atliekamā fizikālā lieluma apzīmējumu un vienības, kurās tas izteikts.
Tabulas un grafika paraugs (ātruma atkarība no laika).
| Nr.p.k. |
Laiks t, s |
Ātrums V , m/s |
|
| 1. |
0,0 |
10,0 |
.jpg) |
| 2. |
0,1 |
10,8 |
| 3. |
0,2 |
11,6 |
| 4. |
0,3 |
12,4 |
| 5. |
0,4 |
13,2 |
| 6. |
0,5 |
14,0 |
| 7. |
0,6 |
14,8 |
| 8. |
0,7 |
15,6 |
| 9. |
0,8 |
16,4 |