5.3. Dzīvnieku orgānu sistēmu salīdzinājums
Līdz ar organismu attīstību pilnveidojušies un pielāgojušies videi ir arī elpošanas, gremošanas, asinsrites un izvadprocesi. Atšķirīgi tie norit vienšūnas un daudzšūnu organismiem, augiem un dzīvniekiem. Evolūcijas procesā organismiem izveidojušās orgānu sistēmas - asinsrites, elpošanas, gremošanas, izvadorgānu un vairošanās, kas nodrošina organisma kā vienota veseluma funkcionēšanu.
Kā piemēru aplūkosim gremošanas procesu norisi. Sēnes, vienšūņi, primitīvākie dzīvnieki barības vielas uzņem ar ķermeņa virsmu un tiem ir raksturīga iekššūnas gremošana. Augstāk attīstītiem dzīvniekiem ir ārpusšūnu gremošana. Evolucionāri pirmie attīstījās dzīvnieki ar nepilnīgu gremošanas traktu,
tiem sekoja dzīvnieki ar pilnīgu gremošanas traktu. Gremošanas fermenti noārda barību gremošanas traktā, kas sastāv no vairākiem nodalījumiem un divām atverēm - mutes un anālās atveres.
Augiem, izņemot kukaiņēdājus, gremošana nenotiek, jo tie nebarojas ar citiem organismiem. Augi sev nepieciešamās vielas ražo fotosintēzes procesā.
Vienšūnis tupelīte barību uzņem ar muti, sagremo šūnas iekšienē
Dz.Porozova. Bioloģija vidusskolai. 3.daļa.
Plakantārpam planārijai izveidojies nepilnīgs gremošanas trakts
ar vienu atveri – muti. Pa to barība iekļūst zarnās un atliekas
izkļūst ārā. Zarna ir sazarojusies pa visu ķermeni, jo sagremotās
barības vielas caur tās sieniņām nonāk tieši ķermeņa šūnās.
Dz.Porozova. Bioloģija vidusskolai. 3.daļa.
Veltņtārpam nematodei ir jau izveidojies pilnīgs gremošanas trakts
ar 2 atverēm – muti un ānusu. Gremošanas traktam ir barības vads,
kuņģis un zarnas.
Dz.Porozova. Bioloģija vidusskolai. 3.daļa.
Atgremotājai govij ir vēl sarežģītāka gremošanas trakta uzbūve.
Tā spēj grūti sagremojamu barību - zāli gremot divreiz. Kuņģim
ir 4 nodalījumi: 2 pirmajos barība tiek gremota pirmoreiz, tad atrīta
un norīta vēlreiz. Tā nokļūst 3. un 4. kuņģa nodalījumā un
tiek gremota otrreiz.
Dz.Porozova. Bioloģija vidusskolai. 3.daļa.