Zemes griešanās nevienmērības dēļ sekundes definīciju vairs nesaista ar Zemes griešanos, bet gan definē, izmantojot atomu pasaulē notiekošas parādības, proti, kā laiku, kas vienāds ar 9 192 631 770 cēzija frekvences etalona svārstību periodiem.  

Kad laiku sāka mērīt ar milisekunžu precizitāti, izrādījās, ka Zemes griešanās nav pilnīgi vienmērīga. Tās griešanās ātrums pakāpeniski samazinās, tāpēc diennakts garums lēni pieaug. Taču gan zinātnē, gan ikdienā nepieciešama pietiekami stabila laika skala, kas nebūtu saistīta ar Zemes rotācijas nevienmērību, bet tai pat laikā būtu cieši saistīta ar diennakts ritmu. Šim nolūkam lieto koordinēto pasaules laiku. Tas ir vienmērīgs laiks, ko ar augstu precizitāti glabā un rāda speciāli kvantu pulksteņi.

Reizi gadā vai retāk, kad Zemes rotācijas palēnināšanās dēļ rodas tāda vajadzība, 30. jūnijā vai 31. decembrī diennakts pēdējā minūtē tiek iesprausta lieka sekunde. Tad šīs minūtes garums ir 61 sekunde, bet attiecīgās diennakts garums ir 86 401 sekunde. Pareizā laika signāli, ko raida pa radio, tiek doti tieši šajā, koordinētā pasaules laika sistēmā.